biteback

laikam jau visu sapnis ir guut sevī mieru, līdzsvaru un harmoniju.
nez vai kādam kas tāds arii izdodas..
liekas tik aatri saprasts tik daudz, ka brīžiem ai. .vienkārši brīži.
maN IISTI NAV KO TEIKT
nē man ir.. un daudz.. bet es nezinu kā.. es nemaz negribu, lai kāds zin.. ko vēlos teikt. dažkārt man tik dikti gribas visu pateikt. konkrētās situācijās.. pateikt, ka man nav vienalga.. man nav vienalga, ka tiek lietots alkahols.. smēķētas cigaretes.. nav vienalga kā tiek pavadīta ikdiena, dzīve.. un patiesībā nereti pirms katras dienas man liekas, ka šī vairs nekad nepienāks tāda. viena jau atkal ir aizmuguras.. mm cik vēl palikušas? kad vienu iztērē pilnīgi neliederīgi liekas tik stulbi.. jo tās taču bija veselas 24 stundas.. un tā atkal un atkal. bet.. protams vienalga, ko es tai dienā darītu, es jau kaut ko gūstu no vinjas.. lai vai kas tas būtu.
gribas reizēm darīt tieši kā man gribas.. tikai atkal nevienmēr ir pašai zināms kā tieši gribas.
es nevarētu teikt, ka es tagad jūtos slikti.. drīzāk tās ir parastas ikdienas domas.
es ceru, ka šeit kur esmu tagad es kādu laiku arī palikšu.
patiesībā man arī citiem gribas palīdzēt.. bet vinjiem jau nevajag.. katrs jau pats it kā sev var vislabak palīdzēt... bet varbūt dažreiz tomēr vinjiem vajag.. tā pat kā man. Vai tad tas nav cilvēcīgi?
vai tad arī pateikt nepareizo vārdu un kļudīties nav tikai cilvēcīgi ? vai tad tie kuri pārmet nekad nepieļauj kļūdas? nu bet es skaidri zinu ka pieļauj.

man lieka,s ka tik daudzi cilvēki kuriem jau tagad pie vai pāri 4 gadu dsmitiem.. jau kādu laiku ir aizmirsuši kas ir laime. es tā nevēlos.. man pat ir dikti rūgti noskatīties kā ir ar manu mammu un manu tēti. itkā jau vinji to mēdz tik dikti neizrādīt.. slēpt.. vienmēr būt laimīgi un pozitīvi. bet vinji jau varbuut nemaz nezin cik daudz es zinu.
es tik dikti vēlos sniegt kaut ko savai mammai.. es itkā varētu.. kaut vai vairāk sava laika.. bet ir tā it kā divas puses. .viena saka jaa ej tur ej ar vinju runaajies esi saprotoša.. man taču ir lieliska mamma.. bet otra nepanes nekādas pamācības. Senāk tās tika tik viegli uztvertas. .senāk vinjas pat viegli aizskrēja gar ausiim. .un nebija nekādu problēmu vinjas noklausīties. vai tad dažkārt ir tik grūti saprast, ka notiek ari savādāk. ka nav tikai tā ka 18, 19. .vai veel vecāki jaunieši uzsāk savu pattāviibu. vai tad nedrīkst ātrāk. vai tad visam jābūt pēc tiem fakinajiem stereotipiem .. man nevajag lielu māju ar suni. nu nē tas nav mans dzīves mērķis un būšana.
es iisteniibā nemaz nezinu vai esmu laba, jauka, slikta vai kaaa cita. dažkārt liekas, ka daži man baidās pat zīmuli uzjautāt. tad domāju kas manā uzvedībā ir tāds. varbūt laipna emsu tikai pret tiem kuri man tuvi un svarīgi. tik daudzas savas rīcības nepamanu. un tad saka. .paskaties pati ko tiko pateici.. kaa riikojiess .. bet vinji paši apskatās pirms vaino?
griētos lai reizēm kads ir tuvu arī tad kad neviena nav. vai es esmu kādreiz jutusi kā nokrītu no 12 stāva? laikam nē. bet kā lidojusi.. ? nemācēšu konkrēti atbildēt.
tik ļoti reizēm vajag sprotošu cilvēku blakus.. bet vai tad var būt tāds kurš būtu tieši tāds kā vajag? nevajag jau obligāti baigo draugu. .nezinu pat vai tam jābūt cilvēkam. bet kam tad vēl ir saprašana un kaut kāda kas pukst.

bet ir jau viņš kurš reizēm saprot. Bet reizēm man ir drusku bail runāt. katrs vārds var salikties muļķīgs. par katru saminstinaaties.. un vēl ari par katru var rasties pārmetums. es nējūtos tā, ka varu kaut uz laiku ieslēgties sevī.. kad to izdaru, tad katra mana sejas isteiksme tiek pārprastaa. es taču nedusmojos. .nedusmojos. nu nee.. ne jau uz jums. ja jaa tad uz sevi.

bet tai pašā laikā es mīlu sevi, mīlu vinju. tikai ja vinjs saprastu cik ļoti man ir vajadzīgs un cik daudz nozīmē. cik ļoti daudz. daudzzzz.