vakar laikam bija pasākums. hmm, bet es tik labi izgulējos. man vienmēr ir licies, ka laba nekad nau pa daudz, bet šoreiz bija.. tā ir, kad zaļo prieku aiz labas sirds iedod vairāk nekā bija sarunāts. un tad vēl kāds manāmi iereibis jaunēklis gribēja izmantot to, ka es guļu, savā labā. es mierīgi gulēju un tad sajutu roku man virsū. tad kāds izslēdza gaismu, dzirdēju drēbju čaboņu, itkā kāds izģērbtos. tad kaukādu ķermeņa svaru seu līdzās. visu to laiku es gulēju mierīgi, jo man nebija ne mazākās nojausmas, ka tā varētu nebūt birthmark vai kāds man pazīstams, nekaitīgs vīrišķis.. bet tad visi ienāca istabā, ieslēdza gaismu un, kad es ieraudzīju visus pazīstamos cilvēkus pie durvīm, sapratu, ka pie manis gultā ielavījies kāds neģēlis, kuram bijuši kaukādi neķītri nolūki. tad es dzirdēju, kā ance rēc un izrīko debīlo jaunēkli uzvilkt bikses un nesmīdināt tautu. es biju glābta! pēc tam pamodos starp jau pazīstamajiem vīrišķiem, pie tam traki nosvīdusi un izslāpusi. un kaukad tam visam pa vidu, dzirdēju, ka brauc policija. tā bija vai tā nebija, nezinu. man drīzāk būtu noderējusi ātrā palīdzība, es tikai nebiju spējīga atrast un pateikt vajadzīgos vārdus. pirmoreiz mūžā sirds nevis vienkārši paātrināti sitās, bet gan vibrēja.

vairāk nekas ar mani neatgadījās. tiecoties pēc lielākas jautrības, es seu izčakarēju visu nakti. bet tā nau nekāda morāle; nekāda kļūda, no kuras būtu jāmācās.

ā, no rīta kāda traka sieviete bļāva, ka mani nositīs.

this is the point in my life, when it gets harder and harder to not throw up. man viss riebjas. es jūtos labi, tikai man tiešām viss riebjas. bet esu dzirdējusi, ka "vajag tikai pasmaidīt un viss būs labiņi:))))". bļe.

darbiņš, darbiņš pidariņš.

ak, diefs, kā šī grupa sūkā. no mana kompja raus!

a jūs mākat izlikties, ka nekas nau bijis?

un vēl tāds neliels LOL, lai uzturētu jautru prātu un, galvenais, apzinātu savu iekšējo un garīgo skaistumu, iesaku apskatīt liiga_egliite. iepazīsti savu līdzcilvēku!

vakar 22.30. k/t "Rīga" biju uz kaukādu no tām kino festa filmām. ja kāds zin, kā tā filma saucas, droši ziņojiet, jo es neatceros. par filmas sižetu uzzināju 10 min. pirms tās sākšanās. likās būs tāda normāla skandināvu filma [kā pagājušogad skatītās Arsenālā filmas] ar erotikas elementiem utt. bet filma izrādījās lēts porņuks ar neskaitāmām dziļdomīgām morālēm. nu, ģeniāli! nekad nebiju redzējusi pornu, kur pēkšņi pa vidu visām orģijām rādītu labia operāciju un uzplēstu krūškurvi ar visādām iekšām. un porns ar vemšanas elementiem tomēr neaizrāva. beigās bija iespēja balsot par filmu. es tai iedevu 5 punktus [minimālais/sūdīgākais vērtējums]. man filma patika, pat ļoti, bet, ja man ir kaut mazākā iespēja mazināt šādu filmu industrijas uzplaukumu, tad uzskatu par savu pienākumu tā darīt. es nezinu kāpēc. varbūt pie vainas puritāniskā audzināšana, lol. tai filmai obligāti bija jābūt vecuma ierobežojumam, bet "ražotāji", acīmredzot, saprata, ka, ja tādam mēslam uzliks ierobežojumu, nākošgad vēl vienu tādu uzražot nesanāks:( pēc filmas beigām vēl kādas 5 - 10min zālē bija kapa klusums. man neliekas, ka tas bija sajūsmas pilns klusums - drīzāk samulsuma un šoka. manu seju gan rotāja smaids, skatoties uz cilvēku sejām, kas bija nākuši baudīt mākslu. māksla vakar bija paņēmusi brīvdienu, hehe.

kopš 2dienas gremdējos egocentrisma purvā un analizēju sevi. un tas viss kāda retarda dēļ, kurš paziņoja, ka es esot nelabojama, ļauna kuce, pie tam stulba. sāku aizdomāties, kāpēc viņam varētu būt taisnība, bet tad atkal ienāca prātā, ka tas varbūt nau vērā ņemams apvainojums, jo nezināmu iemeslu dēļ tam retardam nebija iekšās pateikt to man acīs. un vispār - ja jau esu tāda, tad kāpēc vēl joprojām notiek tā uzmācīgā draudzības izrādīšana un ucināšanās man apkārt no viņa puses?

rēcīgi vispār - es nekad neņemu galvā, ja mani tā mēģina apvainot, pie tam tik atsaldētu smadzeņu īpašnieki. pie vainas laikam tas, ka sen neesu saukta par kuci:(

jā, tas bija ļoti svarīgi:D

pifcis + birtmark = labs vakars - nauda

vai teu ir draugu, paziņu vai radu lokā kāds tetovētājs, kas neplēš baigo piķi par tetovējuma atjaunošanu?

es īstenībā esu baigi jauka, mīļa un pūkaina, tikai dažreiz kļūstu nikna un  ļoti, ļoti, ļoti nedraudzīga, ja ar mani uzsāk sarunu debīli retardi, kas vienkārši notriec kādu sprīdi manas dzīves laika.

es esmu koks. viens mans zars ir nolauzts. bet es turpinu ziedēt.

tas ir dabiski. tātad tā tam jābūt.

jauks 7dienas vakars, kaut arī skumīgs. noderīgs.

kā gan es varu priecāties, ja mani mīļumiņi - čabulīsi ir bēdīgi, bļe? man taču tieši šobrīd vajadzētu būt laimīgai. bet tad es paskatos uz citiem un paliek kauns priecāties. visur tik daudz sūdu. glūnošās neveiksmes visur visur visur. un tāda bezpalīdzība, bļe.

gribas skaļi un nesmuki lamāties [ko es tomēr nedarīšu] un kaut vai virtuāli atbalstīt morāli pāris indivīdus.

dīvaini, mana pieredze man neko nau iemācījusi. padoma vietā es varu pateikt tikai tik tukšas frāzes kā "gan jau būs labi". jo es zinu, ka būs.

:*