mani ir ļoti grūti nokaitināt. bet, kad tas notiek, es kļūstu vienkārši ļauna. mierina doma, ka tāpat visi sliktie kādudien mirs. nēnu, labiņie jau arī, hehe.

bet, ja par globālākām lietām, tad vardarbību, protams, neatbalstu. tomēr atzīstu, ka, lai liktu beidzot cilvēkiem domāt lōģiski vai vienkārši domāt tā kā es [šeit, protams, ir pretruna], es būtu gatava pielietot vardarbību. tomēr tas būtu pēdējais masu slaktiņš pirms humānisma ziedu laikmeta. nu labi, pasapņojām, pietiks. es tikai gribēju teikt, ka kompleksus, kas ir galvā, ar naudu neuzpirksi. arī meli un izlikšanās par to, kas neesi, kompleksus neiznīcina. laimīgu sevi var darīt tikai pats cilvēks. visi pēkšņi aizmirsuši kaut ko tik vienkāršu.

puikas grib mani vest uz kīnō. puikas grib man pirkt dāvanas. puikas grib man iebarot narkōtikas. puikas velta man dziesmas. puikas mēģina uzminēt, kas man patīk. puikas grib mani tikai sev. puikas grib tikai to, ko grib citi puikas. puikas nevar mani dabūt. puikas ir baigie tēviņi - iekarotāji. puikas patiesībā ir kūstoši sniegavīri.

šonakt atkal redzēju savu daudzsēriju sapni par kapiem pie jūras. tie kapi atrodas kādus 70m virs pludmales pie jūras un no turienes neviens netiek ārā. tie kapi ir skaisti, viņos maldās daudz cilvēku, ar kuriem nedrīkst runāt, jo lielākā daļa no viņiem ir lietuvēni, kuri ieved tikai tālāk mežā. tur vienmēr ir gaiša vasaras pēcpusdiena ar ļoti spilgtu sauli - ar tik spilgtu, ka liekas, ka tā ir mākslīga. ik pa brīdim gaiss ievibrējas, kā brīdinādams "nu būs sūdi!". šonakt man palīdzību piedāvāja kaut kāds invalīds ar kroplu roku. gaiss atkal ievibrējās un viss aprāvās.

manos sapņos dominē mežs, jūra, bēgšana, nenormāla baiļu sajūta, bieži vien slepkavības u.c. mīļas lietiņas.varbūt zemapziņa dod signālu, ka esmu bīstama sabiedrībai?:)

ance, pardon, ka neatbildēju  - visu dienu gulēju pohainā miedziņā bez iespējas kādam piezvanīt. šis ir vienīgais veids, kā tu man šobrīd esi sasniedzama. katrā ziņā tu īstenībā esi uzaicināta [atšķirībā no manis;D]. irēna nesūtīja ielūgumus tiem, kuru ierašanās ir pašsaprotama. palūdzu irēnai šo pārpratumu nokārtot [tas tika nokārtots ar ērikas jaunkundzes starpniecību], tā ka 5dien - htž htž htž,)

jau iepriekš atvainojos pa sagādātajām neērtībām un nevajadzīgiem pārdzīvojumiem [un vispār tev jau pašai vajadzēja ienākt prātā, ka jums tur ir jābūt, tu, neattapīgā],

deine lieblings bitch.

aizvien biežāk braucot autobusā, domāju par princi [labāk neminēšu viņa vārdu]. varēju jau mierīgi atļaut sev viņā iemīlēties. mierīgi taču! tas būtu noticis. tagad varu tikai minēt, kāda būtu izvērtusies mana dzīve. mēs apprecētos, es zinu [viņš ir sapņu princis - ko gan citu ar viņu pasākt]. ne jau uzreiz - no sākuma būtu daudz puķu. puķes jau bija. bildinājums arī, puspajokam, puskautkādīvaini - viņš laikam ļoti gribēja apprecēties. bet tas būtu pārāk vienkārši, tas jau uzreiz ir skaidrs. atzīstiet, ka viss skaidrais un paredzamais ir garlaicīgs. viņš bija paredzams. ne jau stulbs vai kaut kāds nērds, ne-e. viņš bija paredzams, jo bija gandrīz vai mans dvīnis [viņam gan piemita tikai manas labās īpašības]. man liekas, ka es viņā tomēr mazliet iemīlējos. toreiz es to nejutu, bet jūtu tagad, kad par viņu mēdzu domāt.

tā es mīlu visus, ko kādreiz esmu pametusi vai atstūmusi. pēkšņi viņi visi ir tik mīļi, tikai no attāluma. un viņi to nekad neuzzinās.

vakar satvēru šīs vasaras pēdējo bohēmas salmiņu. tur, kuivižos, čūsku muižā. '90. gadu diskotēka. laikam tikai kaut kas tik elegants spēj manī pamodināt galvā sistu danču laidēju. alkohōlu mācēju iedzert ideālajā devā - tieši tik daudz, lai gulētu uz mašīnas kapotu un muti vaļā vērtos debesīs un piena ceļā. zvaigznēs skatījos arī tad, kad čurāju piķa tumšā mežā - goda vārds skaistas debesis bija.

vienīgais, gandrīz apraudājos, cik ļoti Mōna de Bo izdrāza Wolfmother dziesmu Woman. un no The Satellites dziesmas Nekad. nekad arī baigo kaku uztaisīja. nezināju, ka sūdīgi kaveri var mani tā sadusmot. un tad vēl tā dziesma par pežu.. Mōna deBo, dedz ellē!

un vēl - kaudzēm cibiņu, kaudzēm, ka es saku. pieņemu, ka atpazinu visus. kā jau allažiņ - izvēlējos palikt anonīma un baudīt pasākumu.

Dainastantei [nu, Uģim, ja] baigā draudzene. tāda, kas nerunā un nesaka savu vārdu. neko labu pateikt nevaru. un vispār - varbūt tā ir kaut kāda sasodīta greizsirdība vai arī es vienkārši zinu, ka viņš ir pelnījis kaut ko labāku. viņš noteikti var dabūt kaut  ko labāku. un nez kāpēc, man liekas, ka viņu vēl joprojām interesē tā pavisam cita meitene, un tā vispār nav mana darīšana. eh, vienkārši tas ir Uģis. nu, Uģītis, saprotiet.

šodien iegādājos sev tunelīšus ausīm. tādus ar mōnas līzas attēliem. pārdevējs izskatījās varen priecīgs, ka beidzot ticis no viņiem vaļā. gribēju jau vispār tos ar džīzasa attēlu, bet nebija mana izmēra un pārāk jau nu krāsaini tie sūdiņi.

šodien redzēju rododendrs - izskatās pačku tā arī nav ataudzējis, neizturēja, muahāh.