aizvien biežāk braucot autobusā, domāju par princi [labāk neminēšu viņa vārdu]. varēju jau mierīgi atļaut sev viņā iemīlēties. mierīgi taču! tas būtu noticis. tagad varu tikai minēt, kāda būtu izvērtusies mana dzīve. mēs apprecētos, es zinu [viņš ir sapņu princis - ko gan citu ar viņu pasākt]. ne jau uzreiz - no sākuma būtu daudz puķu. puķes jau bija. bildinājums arī, puspajokam, puskautkādīvaini - viņš laikam ļoti gribēja apprecēties. bet tas būtu pārāk vienkārši, tas jau uzreiz ir skaidrs. atzīstiet, ka viss skaidrais un paredzamais ir garlaicīgs. viņš bija paredzams. ne jau stulbs vai kaut kāds nērds, ne-e. viņš bija paredzams, jo bija gandrīz vai mans dvīnis [viņam gan piemita tikai manas labās īpašības]. man liekas, ka es viņā tomēr mazliet iemīlējos. toreiz es to nejutu, bet jūtu tagad, kad par viņu mēdzu domāt.

tā es mīlu visus, ko kādreiz esmu pametusi vai atstūmusi. pēkšņi viņi visi ir tik mīļi, tikai no attāluma. un viņi to nekad neuzzinās.