vakar satvēru šīs vasaras pēdējo bohēmas salmiņu. tur, kuivižos, čūsku muižā. '90. gadu diskotēka. laikam tikai kaut kas tik elegants spēj manī pamodināt galvā sistu danču laidēju. alkohōlu mācēju iedzert ideālajā devā - tieši tik daudz, lai gulētu uz mašīnas kapotu un muti vaļā vērtos debesīs un piena ceļā. zvaigznēs skatījos arī tad, kad čurāju piķa tumšā mežā - goda vārds skaistas debesis bija.

vienīgais, gandrīz apraudājos, cik ļoti Mōna de Bo izdrāza Wolfmother dziesmu Woman. un no The Satellites dziesmas Nekad. nekad arī baigo kaku uztaisīja. nezināju, ka sūdīgi kaveri var mani tā sadusmot. un tad vēl tā dziesma par pežu.. Mōna deBo, dedz ellē!

un vēl - kaudzēm cibiņu, kaudzēm, ka es saku. pieņemu, ka atpazinu visus. kā jau allažiņ - izvēlējos palikt anonīma un baudīt pasākumu.