 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
.
Es reti sajūsminos par, kādu grupu. Bet Die Antwoord ir kaut kas vienkārši aiz robežām. Viņi izsmej repu, pasmejas par sevi turklāt ražo sasodīti interesantu mūziku. Turklāt šamie tikko parakstījuši līgumu ar Interscope records, kas nozīmē, ka drīz viņu disks būs nopērkams, arī CD formātā. Bet pagaidām - http://www.dieantwoord.com/ player un baudām!
Par pogas piespiešanu maksā piecas zemenes. Cik daudz ir piecas zemenes ? "Piecas zemenes ir piecas zemenes," atbildēs prāts. Dvēsele tikmēr jutīsies aizvainota par šādu spriedumu un mēģinās prātu iekustināt radošuma virzienā. Prāts padosies un pārprasīs - "kādā mērvienībā man tās konvertēt ?" Dvēsele turpinās dusmoties par prāta aprobežotību un, dusmodamās, iesitīs tam pa pakausi (prātam, taču ir pakausis). Prāts sapratīs mājienu un pārprasīs - "vai zemenes bija svaigas vai iepuvušas ?" Bet atkal dvēsele nebūs apmierināta - "sasodīts, kā kaut kas tik racionāls varbūt tik dumjš ?" Prāts atbildēs, ka viņš no tādas dzirdot. Dvēsele pārtaps fūrijā un mēģinās prātu piekaut, bet prāts spurosies pretī - bēgot, kā to darītu jebkurš sevi cienošs prāts. Bet es pa to laiku mēģinādams iztēloties, kādu atbildi gribētu dzirdēt dvēsele aizvēršu acis un iedomāšos, ka piecas zemenes ir tikpat daudz cik piecas prieka minūtes, piecas smaida minūtes par žestu, par pašu faktu - zemenes pasniedza par pogas piespiešanu. Cik grūti ir piespiest pogu ? Viegli, turklāt es to darīju par brīvu - zemenes uzradās pēc tam.
Mēs esam šī laikmeta liecības -
nenozīmīgas, nožēlojamas niecības.
Kas ir proza ? Nezinu. Tas, ko lasot, liekas, ka tur kaut kas ir. / Guntis Berelis
Tad, kad es lasu grāmatu es esmu grāmata, tad, kad es skatos filmu es pārtopu par filmu. Bet tad, kad man ir jādzīvo un jādara tas viss uz ko es iedrošinu citus, tad es atsakos dzīvot un atsakos rīkoties. Vieglāk, siltāk, labāk ir čaulā. Bet no otras puses, ko man var pārmest, ja es tikai cilvēciski baidos no tā, ka es nonākšu pozīcijā, kurā es mīlēšu, jutīšu, cienīšu, lološu, dievināšu, bet mani vēl joprojām uzskatīs par draugu ar potenciālu. Es izšķīdīšu pret viņu kā pret mūri. Kopā nesaliksiet... bailes, taču nav racionālas ? Kāpēc šīs manas bailes tomēr ir tik sasodīti racionālas ?
Par rakstnieku varam uzskatīt personu, kas visu laiku raksta, bet, ja arī neraksta, tad domā, ko varētu uzrakstīt, un, kad ir kaut ko uzrakstījis, sāk sūdzēties, ka viņu neviens negrib izdot un ka viņa radītie teksti nesasniedz lasītāju. / Guntis Berelis
Galīgs apsurds
bija pagāiš piegdien -
redzēju abģērbu
pakārtu toletē
Tā aukstu aukstu pie lampas
kleitu bija pakāris kāc
klāt cenu zīme ar 50 sterlingiem
no Anglijas atvests dro$i vien
Vēl tagad nespēju saprast
kāda suņa pēc jums to stāstu
valodu visiem ir piekāst
galvenais ir izaudzēt kāpostu.
Es jūtos labi, brīnumaini labi, ja domā par to, ka es uz kaut ko tomēr cerēju... viss vēl nav zaudēts, bet varbūt viņa jau ir pazudusi man.
Nekad nebūtu domājis, ka es tiiik ļoti neprotu gaidīt un nezināt. Bet vispār tas ir līdzīgi saldumam, kas ir Tavā skapī, bet Tu viņu ēdīsi citā dienā, kura nav šī.. :)
Mēs spēlējam pēc shēmas 1-3-1-1. 1 viņas kustība, 3 manas, 1 viņas kustība, 1 mana.