 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
.
Tik tumšs ir vakars,
sapņaini pa logu veros...
Bet, kāds gan tam ir sakars,
ja tumsa tēlo?
Ja nu tās tumsībā
slēpjas visspožākā gaisma,
gluži, kā
plaisās slēpjas visdziļākā tumsa?
Un, ja nu pelēks ir īstā dzīves krāsa?
Izrādās, ka tas, kas draugiem.lv maksā naudu viss nemaz nav galīgs mēsls. Piemēram personības tests ir tīri laba štelle, kura izpētīšanai tālāk nepažēloju 45 santīmus, par kuriem būtu sanācis garšīgs alus. Tātad precīzie izvilkumi:
Personības tips - Filozofs.
Atslēgas vārdi: rezervēts, domīgs, apcerīgs, saprātīgs, vērīgs, pašaizliedzīgs, nervozs, noslēgts.
Ārējais izskats: Tipiska Filosofa sejas izteiksme ir ar nedaudz pavirzītiem ārējiem acu kaktiņiem uz leju un vieglu saprotošu smaidu, dažkārt ironisku smīniņu.
Emocijas: Filosofs ir ar paaugstinātu emocionālo tonalitāti un ir viegli satraucams. Viņš ir viegli aizvainojams un šīs sajūtas saglabājas ilgstoši. Filosofu nomierināt ir grūti. Viņam raksturīga arī iekšēja nedrošība un svārstība. Filosofs ir viegli iežēlināms un viņā ir viegli izsaukt līdzjūtību. Filosofs viegli spēj iejusties otrā cilvēkā un līdzpārdzīvot. Tas nozīmē, ka viņu ir viegli emocionāli iespaidot. Filosofam ir tendence dzīvot pagātnē, pārdomājot un atceroties jau bijušus notikumus un situācijas. [wow, gandrīz visa rindkopa]
Darbs un mācības: Filosofs vislabprātāk strādā, kad pats var izvēlēties piemērotāko darba laiku. Ja viņu piespiež strādāt, darbs kļūst uzreiz nekvalitatīvs. Filosofs ilgstoši nespēj izturēt garīgu un fizisku slodzi. Viņam ir grūti ātri pielāgoties jauniem apstākļiem un pārmaiņām. Jaunajās situācijās ar grūtībām iejūtas un paliek neveikls. Viņam ir svarīga citu izteikta atzinība. Filosofs ir apveltīts ar bagātu fantāziju un attīstītu iztēli. Viņš var izpausties ar orģinālām idejām un risinājumiem. Filosofa tips ir visizplatītākais mākslinieku vidū un [b]viņa intelekta līmenis nereti ir augstāks kā citiem. [/b] <--- he, he ceru gan, ka tā. :)
Attiecības: Filosofs ir noslēgts, atturīgs un distancēts. It īpaši tas izpaužas saskarsmē ar nepazīstamiem cilvēkiem. Komunicējot reti izrāda iniciatīvu un reti arī uzsāk sarunu pirmais. Jaunu attiecību veidošana priekš Filosofa ir lēns un neizlēmīgs process. Viņš daudz lielāku nozīmi piešķir jau esošajām attiecībām. Attiecības veido ļoti lēnu, jo Filosofam ir nepieciešams laiks, lai pierastu pie otra cilvēka. Attiecībām ar tuviem cilvēkiem piešķir ļoti lielu nozīmi un viņam ir raksturīga spēcīga pieķeršanās otram. Ja nākas šķirties, Filosofs to pārdzīvo ilgi un sāpīgi. Viņu bieži piemeklē vientulības sajūta. Filosofs ir gatavs citu labā uzupurēties un lieliski sajūt apkārtējo vajadzības. Pasākumos Filosofs būs malā stāvētājs un ieņems novērotāja lomu. [b]Var[/b] stundām ar nevienu nesarunāties. < -uzsvars jāliek uz vārdu - var-<--
Sekss: Bruņinieks baltā zirgā. Kad Filosofs ir iemīlējies, tad viņš ir kā otrreiz piedzimis. Un, ak laimīgā, otrā pusīte! Filosofa mīlas objekts tiek lutināts visos iespējamos veidos un nēsāts uz rokām. Lai gan randiņu ceļš dažkārt liekas nebeidzams, tomēr, kad iegūta uzticēšanās, Tev būs iespēja izbaudīt pašas maigākās, sentimentālākās un romantiskākās naktis. Vislabākais veids, kā pavedināt Filosofu, ir teikt viņam komplimentus. <-- Cik skaisti un patiesi vārdi :D
Ja Tavs draugs ir Filosofs. Ņem vērā, ka viņu ir ļoti viegli aizvainot. Komunikācijā ar Filosofu visus aizrādījumus, pretenzijas un pārmetumus jāizsaka maigi. Viņš arī daudz labāk uztver citu ķermeņa valodu un reaģē jau uz to, tamdēļ izteikta verbālā komunikācija nemaz nav nepieciešama. Par labi paveiktu darbu, noteikti paslavē viņu. Saspringtos apstākļos neizdari uz Filosofu spiedienu, viņš tikai vēl vairāk samulsīs. Bet ja Tev ar viņu izveidojušās labas attiecības, Tevi var apsveikt – Tu esi ieguvis uzticamu draugu uz mūžu! Filosofu nav nepieciešams žēlot, ja redzi viņu saskumušu, jo nekas nav noticis – tas ir viņa dvēseles stāvoklis.
Pēdējo izcelt rindkopu vispār vajag pielīmēt pie sienas un ierāmēt. Nu tas ir - ierāmēt un tad pielikt pie sienas.
Es sevi sāku "atkost", par vēlu, bet tas vienalga noderēs tālākai dzīvei. Es aizvien vairāk saprotu kāpēc attiecīgajās dzīves situācijās esmu rīkojies tā un ne savādāk. Un man bija jānodzīvo turpat 20 gadi, lai sāktu sevi tā pa īstam saprast. Cik gadi man paies, lai es sevi izprastu vismaz par 80 % ??? Starp citu, pārlasīju visu ko esmu šo trīs gadu laikā sacerējis. Aptuveni 200 dzejoļi. Daudzi bezvērtīgi un reti kurais kaut kas īpašs tādā plašākā mērogā, bet tā ir konkrēta enciklopēdija cilvēkiem, kuri vēlas mani iepazīt. Tik precīzi, kā es par sevi esmu stāstījis dzejā, nespētu pastāstīt nekādā citā veidā. Bet ir, kas ņaud, ka es jau sev klāt nelaižot un, ka par sevi nestāstot. Come on, cik es esmu svarīgs cilvēkiem, kuri tā saka, bet tai pat laikā nevar pāris dzejoļus izlasīt, labi zinot, ka tas viss ir par mani ... Un pie velna, kāpēc 5:32 man vēl nenāk miegs ?
Vēl tikai vienu dienu,
dod vairāk par šo vienu, kas mums ir
un es jau būšu divreizes laimīgāks,
pusstundu vairāk un būšu par 1/48 - patiesāks,
jo laime tā ir īstā patiesība,
kā dzīvot, kā censties, kā būt,
tāda universālā visatbilde.
Mēs abi pusnaktī, vilkaču laikā,
iemīlējāmies ačgārnā haikā,
tur bija teikts par mīlu mazliet,
bet vārdus vairs neatceros un tāpēc gribu iet,
prom no šīs pusnakts un prom no Tava siltuma,
prom no mēness un zvaigžņu lietus,
jo kāda, gan jēga,
ja neatceros es kāda bija jēga jēgai?
Ja nezinu vairs, kas bija,
kas saistīja mūs?
Tās ir, kā asaras, kas nevis neizžūs,
bet ižzūs par ātru
un nesāpēs vairs.
Man ir prieks, ka man grāmata vēl joprojām spēj izkonkurēt internetu un datoru. Savā ziņā - esmu pat lepns. Tiesa - ko tur lepoties, grāmatas burvība ir tūkstoškārt vilinošāka par visām pasaules internetlapām kopā ņemtām. Arī lasīšanas ātrums nav mazinājies ...
Tādas domas, kā šīs kuras pienāca pienāk vienmēr un viskaitinošāk ir tas, ka tad, kad vismazāk gaidi. Kā šodien, kad ar draugiem mazliet iedzērām. Kas ir dzīves jēga ? Dzīvot. Nekas vairāk, bet man ar to pietiek. Kas ir mīlestība? Pašapmāns. Kas ir laime ? Tad, kad esi iedzēris. Kas ir sapnis ? Nepiepildāmas domas. Kas ir dzirdami soļi ārpus mājas sienām? Drauds. Kas ir cilvēks, kurš pie Tevis nāk iedzert ? Draugs. Kas ir cukurs? Piedeva tējai. Kas ir meitene? Cerība. Un es daļēji nemaz nedomāju šādi. Starp citu - mana dzeja ir sūds, teica kāds jauks cilvēks. Jāpiekrīt kaut kaut gan sāp, jo es ne jau jums, bet sev rakstu. Dzeja = Šmeja. Bet Tu esi dūja.
Es, jebšu Birch dažreiz ir ņaudulis. Tā vietā, lai viņš darītu, jebšu es darītu - viņš runā, domā, bet nekādā gadījumā nedara. Tad viņam uzrodas iespēja, bet protams ko viņš dara? Viņš runā, domā, bet protams, ka nedara. Tas būtu tik ne-viņiski - darīt. Protams, kā jau ņuadulim pieklājas pēc tam tiek smagi nožēlots nepadarītais un tad rodas jaunas domas - tik pat nevērtīgas, kā iepriekšējās, vai pat nevērtīgākas. Un tā tas uz apli iet jau divus gadus. Tā kā nav jau tā, ka varētu pamatoti vainot kādu no tām kuras bija reiz dārgas, jo tas bija citos laikos. Tad, kur ir problēma ? Nevaru saprast... Protams es tagad par šo ilgi un dikti domāšu, bet neizdarīšu neko, lai paliktu labāk. Es.
Es viņu mīlu un mīlēšu. Saprast nebija viegli. Bet, lai viņai ar citiem veicas vairāk, kā man ar citām.
Sasodīts.
/trīspirkstu kombinācija, galva pret sienu un acīs asaras.
Tu mana, mūžam īpašā,
to neizmainīs it nekas,
Tavā sirdī ir pērlītes,
bet acīs tāds Mariannas dziļums,
kuru izmērīt nav spējis neviens...
Tava dvēsele mūžam būs spārnos
un Tevi pavadīs Laime,
Jo ik dienu, ik vakaru es aizlūdzu par Tevi
un it nenieka nav svarīgi,
vai es ticu Dievam, vai nē -
es zinu, ka es darīšu visu,
lai pasaule Tevi pasaudzē.
Un pie velna prom,
visas tās domas pusmelnās,
kuras priecājas, ja Tev tagad sāp,
jo es meloju sev,
ja saku - man patīk, ka Tevi krāpj,
ja saku - es priecājos, ja Tu klūpi,
manā galvā skaidas nav,
bet uz acīm, gan - rozā brilles stāv
un tas nekas, ka Tu mani izmeti miskastē,
kur es vēl gadsimtus vāļāšos.