.
|
Monday, January 26th, 2009 |
|
||
Vakaros, kad skatos, kas pa logu, kur dvēseles, man blakus apsēžas mana sirdsapziņa un nesapratnē jautā viņa - kā, gan tā nācās, ka Tu esi viens, ja ar mani pa draugam dzīvoji, ik dienas? Es stostos pēc atbildes, meklēju to, es mēģinu pateikt, bet nezinu - ko. un tad lēni pār lūpam man nāk vārds - kuru grūti man izrunāt, pievīlu. Ar to man pietiek - atbildēja viņa, sasodītā sirdsapziņa. |
||
|
.
|