Patiesībā jau man nav laba sirds.
Tie ir tikai tēta stulbie gēni nemācēšanā atteikt cilvēkiem.

Vienīgās par apātiju pārvērtušās asociācijas un sajūtas pret šo īpašo (?) dienu, ir prieks par šī paša datuma 1994. gadu.
Jo 1994. gada 14. februārī ar šāvienu galvā citos medību laukos tika nogādāts Andrejs Čikatilo.
Tas vienīgais, kas šajā datumā īpašs.

Mans šodienas mīļākais citāts no Twittera.
"80% no cilvēka organisma ir ūdens. Ja dzīvē nav ne sapņu, ne mērķu, principā viņš ir vertikāla peļķe".
Tāpēc - uz priekšu, tīģeri!

Citreiz laiks skrien tik ātri
ka plānotājā ir jāatzīmē nevis topošie notikumi
bet gan jau notikušie notikumi.

Lai gan mēs visi dzīvojam renstelē.
Novēlu jums būt tiem, kas lūkojas zvaigznēs.

Aizeju Zaķa / Kaķa gadā, bet atnākšu tikai nākamgad - Pūķa gadā.
Man vismaz nebija jālauza galva, kur sagaidīt Jauno Gadu.
Man somā bērnu šampānietis
un cilpoju uz darbu!
Whooa.

Dažreiz vārdi ir kā infekcija.
Kas ielaužas apziņā un saindē prātu.
Un no tās nevar tik viegli atbrīvoties.
Tik vien, kā censties nedomāt.

Eglītes Rīgas un nerīgas mājās.
Dāvaniņas mazliet un tā.
Ziemassvētku sajūta šovakar uzradās.
Un dzimšanas diena arī nosvinēta godam
ar Vecrīgu nobeigumā.

Zināju, ka šodien snigs.
Manās dzimšanas dienās vienmēr snieg.
=^_^=

Dzīvoju kopā ar jaunu meiteni.
Viņa pīpē ūdenspīpi.
Interesanti.

Izgājām mazliet baudīt notikumus.
Redzēju salūtu.
Un Rīgas starošanu.
Cilvēku un haosa tik daudz, ka es tagad zinu, kāds izskatītos pasaules gals, kad tas pienāktu.

11.11.11 11:11
Daudz vienpadsmitnieku. Bet nekas neparedzēts nenotiek.
Tikai šodien daudzi precas un dzimst.

Sasmējos, ka viņa iesūdzēja Pabriku tiesā ;D

Šodien liela diena.
No punkta A uz punktu B.
Tāpēc pusotru diennakti jau bezmiegā.
Rīt svētki, bez svinēšanas.
Vismaz tā rādās.

Kurinām kamīnu augusta vidū.
Tuvojas rudens.

Es tagad pilnīgi oficiāli ticu karmai.
Diemžēl. Ehh.

"Es shausmigi atvainojos par atcelshanu pedeja mirkli, bet netikshu shodien uz masazju. Annija."

pārsmējos ;D