Šodien, braucot vilcienā, man pretī sēdēja paveca kundze un lasīja grāmatu. Viņa šmaucās. Jo sākotnēji izlasīja grāmatai sākumu, tad vidu un tad nobeigumu. Šitā man skolā mamma lika grāmatas lasīt. Es viņu neklausīju.
Viens no dzīves piepildāmajiem sapņiem ir sapirkties daudz vilcienbiļetes uz / no visdažādākajām valstīm. Sēdēt un gulēt tajās foršajās kupejās, kādas rāda filmās. Un vienkārši randomā kaut kur braukt. Bez steigas un pienākumiem.
Mājas - Rīga - Ainaži - Parnu - Keila - Tallin - Paide - Parnu - Rīga. Gandrīz 1000 km. Bija jauki. Bet piekusu arī jauki Un šodien šopings + ievākšanās jaunajā Rīgas rezidencē. Prieciņš, ka šeit ir internets.
"- Grāmatas - cik? Nosaukumi.
- Viens, divi trīs... divpadsmit, nē, - vienpadsmit un Bībele.
- A kas - Bībele nav grāmata?
- Nē nav, tā ir patiesība grāmatas vākos."