kaut kā īsti nepatīk,
ka pasaules plašumos atrodi baudāmu muzikālo prieku
un kādu dienu tas kļūst slavens, populārs, visiem zināms un ziņās lasāms.
Tad tiek kaut kas zaudēts
tāda kā burvība tiek zaudēta.
It kā jau skaņas virknējums tas pats,
bet cilvēki rada attieksmes maiņu.

"Cilvēks nespēj izvairīties no ciešanām, sevi pārveidojot, jo viņš vienlaicīgi ir gan marmors, gan tēlnieks."
Aleksis Karels.

Cilvēki ir labāki antidepresanti, nekā paši antidepresanti.
Ja koncentrējas uz pozitīvo,
tad dzīvot ir mazliet pat skaisti. :)

Ne tikai jācer, bet jāpanāk, lai katrs nākamais gads būtu labāks par iepriekšējo.
Cheers!

Ja vēl nesen vasarā es noguru no garlaicības.
Tad tagad es nogurstu no pilnā plānotāja.
Jāpiesakās atvaļinājumam.
Lai gan īsti nezinu ko ar to brīvo laiku iesākšu.
Tētim dzimšanas diena.
Un sācies ir jaukais gadalaiks.
Kā arī dzejas dienas. Kas piespiedīs izbrīvēt mirkļus kultūrai.
Kaut kā pietrūkst, lai būtu forši.

Saspringtais augusts nostrādāts.
Plānoto darbā pavadīt 192 stundu vietā,
tur nodzīvojos 264, to pat negribot un neuzprasoties.
Tehniski tas sanāktu - strādāt katru darba dienu ierasto 8h vietā 12h.
Brīvās dzīves paliek mazāk.
Un miega vēl mazāk.
Tāpēc jāpalutina sevi ar atpūtu. (sun)

Vislabākais antidepresants ir papildus darbs.
Kad šancē kā zombijs un nav laika
nekam liekam
pat liekām domām ne
tikai pamatvajadzībām
bet pat ne visām
neiestiegot emocionālajās bedrēs.

Lielāko daļu sava mūža es augu.
Tagad šķiet ir sasniegts tas posms,
kad visu atlikušo sava mūža daļu es nepārtraukti un nenovēršami lēnām novecošu.

Veicot selektīvas paziņu loka aptaujas noskaidroju, ka par vienu no slimākajām un maindfakīgākajām filmām viņi atzīst A Serbian Film (2010).
Noskatījos.
Un saku, ka pēc nostāstiem gaidīju ko trakāku.
Dažbrīd palika garlaicīgi, dažas epizodes izraisīja vieglu pasmiešanos.
Bet kopsummā nebija arī nemaz tik slikti.
Mana dzīve netika neatgriezeniski mainīta.
Vai arī mainīta vispār.

Man par pārsteigumu,
ārā nesatiku naidu.
Tikai lietu un krusu.
Daudz smaidīgu cilvēku.
Krāsas.
Un bija tikai viena jēla ola.

It Gets Better.

Liela daļa jaunatnes noliedz Dieva eksistenci.
Savukārt vecāka gadugājuma cilvēki ir ļoti reliģiski.
Vai šī sakarība nozīmē,
ka tikai gadiem ejot pierādās iespējamā Dieva esamība?

Pasaulē viss ir tik mainīgs un šķietams,
ka panākumi šodienā var izrādīties neveiksmes nākotnē.
Tāpēc to,
vai uzvaru esam guvuši karā, vai tikai cīņā,
mēs uzzināsim vienīgi savā nāves dienā.

Līdzīgi kā grāmatu mēdz iedalīt nodaļās un apakšnodaļās.
Tā arī cilvēku esamības var iedalīt dzīvēs un apakšdzīvēs.
Vismaz es savējo noteikti.

Pieturā glīta meitene uzjautāja cigareti.
Man tā patiesi bija pēdējā. Un es to arī pateicu.
Man šķiet, ka viņa nenoticēja.
Sajuto bēdīgi.
Jo vieni cilvēki melo tik bieži, ka vairs nenotic citu cilvēku patiesībai.

Man patīk tie draugi.
Ar kuriem var netikties gadu.
Bet liekas,
ka ir pagājusi tikai nedēļa.

ar aliņiem pie Daugavas
openair season is open.

"Paldies!"
"Par ko?"
"Par to, ka esi."

Es laikam nekad nesaskatīšu savā esamībā pateicības cienīgas vērtības.

Elektronika un jaunākās tehnoloģijas ir visur.
Un arvien vairāk.
Nevarētu teikt, ka man tas nepatīk.
Bet neviena elektroniskā grāmata nespēs aizstāt svaigi tipogrāfijā iespiestas papīra grāmatas smaržu.