klasiķi par to, kā nogalināt sava eksa jauno tupo blondzinku vai balāde par to, cik sūdīga diena un kā tu, atvainojos, naturāli smirdi!
katrai sevis cienošai meitenei ir jāpaklausās SoKo. mūzika, nu mūzika, bet vāāāāārdi!

autolux - turnstile blues (UNKLE surrender session # 4). man nepatīk oriģināls, bet unkle visu spēj padarīt skaistu. gabals nav svaigs, garš, tāda mērenā ātruma elektronika. klausīties sabiedriskajā transportā.

aroah - finally (if only i'd known). es pat nezinu, kas viņa ir - spāniete/amerikāniete. pārsvarā man labāk patīk viņas spāniskās dziesmas, it sevišķi no albuma "no podemos ser amigos". tāds mierīgais indie, skumjām pirmā kursa studentēm.

salyu - landmark. japāņu indie/shoegaze dziedātāja. man praktiski nekas nepatīk no japāņu mūzikas ( ar dažiem būtiskiem izņēmumiem - boris vai japāņu elektronikas mākslinieki), jo visas šitās utada hikaru un hamasaki ayumi like totally freak me out ar savu čīzīgo j-popu, kamēr puiši spēlē (atklāti teikšu) gejiskās visual key grupās. īsāk sakot, šī dāma ir patīkams izņēmums.

ellen allien & apparat - turbo dreams. nu, kas viņus nezina( tikai tie, kuri neklausās minimal). ja nu kāds nav dzirdējis, noklausieties; man, piemēram, rauj jumtu vēl joprojām.

friendly fires - paris. vēl viens indie izstrādājums, bet kaut kas tajā mūzikā mani pievelk. klips, starp citu simpātisks.