Saņēmu vienu no foršākajām un mīļākajām jebkad saņemtām vēstulēm. Ir tādi momenti, kuri ne tikai priecē sirdi, bet liek apjaust, ka tev apkārt ir daudz tuvu cilvēku - draugu un ģimenes. Kaut kas, ko es sev vienmēr atgādināšu, lai neaizmirstu,- jo tas ir dārgākais, kas man ir.

the chemical brothers - asleep from day
july skies - girl on the hill
j dilla - bye

Atkāpei: nejauši atraku vecos testus, kurus pildīju pirms kādiem 3-4 gadiem. Nu tos, no sērijas "kādas apenes un lūpukrāsa tu esi, kāds ir tavs transvestīta vārds" un pārējos auksta entelekta brīnumus. Pašlaik rezultāti uzrāda, ka šo gadu laikā es no kapučīno esmu transformējusies melnajā kafijā.
Anyway, es esmu iemīlējusies īru impresionista Viljama Džona Līča (1881-1968) darbos un gribēju padalītes. Diemžēl, internets nepiedāvā daudz, bet Īrijas Nacionālajā galerijā tik vienkārši dabūt bildīti nav iespējams



Convent Garden

šo izlasot, jūs, iespējams, padomāsiet, ka es vispār esmu atpalikusi no dzīves vai meitiņai vienkārši acis ne tur aug, bet nupat, velkot ciet aizkarus, pamanīju krītošo zvaigzni. pirmo reizi savā mūžā. pirmo faking reizi 23 gados!!! (jā, smīkņājiet, lūdzu!). kad man agrāk rādīja: skaties, skaties - tikko nokrita! -kur, kur???, visi visus zvaigžņu lietutiņus redzēja, vienīgi es biju debesu apdalīta. anyway, biju tik pārsteigta, ka gandrīz aizmirsu ievēlēties vēlēšanos. bet pirmo reizi!! (vismaz es tiešām neatceros, ka tīņu gados, stāvot uz balkona, būtu redzējusi ko tādu)
i'm stunned; tā ir zīme, kosmoss man sūta uzdevumu.