Pirms 5 gadiem manā epastā no noteikta cilvēka ielidoja Cut Copy treks Going Nowhere. Man likās nedaudz savāda tā viņu mūzika, taču kad izdzirdēju visu Bright Like Neon Love albumu, sapratu - it's love and it's forever. 2008. kusu pie viņu In Ghost Colours, un tikai vakar man gadījās viņus redzēt live (paldies Dublinas mūzikas scēnai).
Tripod bija pārbāzts ar jaunajiem īru (un ne tikai) hipzteriem, stāvot rindā, lai tiktu iekšā, uzsāku sarunu ar brazīļu pārīti, bet tas nu nav tas galvenais. Kad iesāka skanēt Lights & Music, likās, ka turpat tajā otrajā rindā arī nomiršu. Vai vismaz sākšu raudāt (tagad es saprotu Genuci un viņas apsēstību ar Dohertiju). Nav tolka pārsaukt visus tos gabalus, ko viņi spēlēja (un nespēlēja manus favorītus no vecā albuma, aaagh!), jo puse no jums iespējams nemaz nezin, par ko es te tagad jūsmoju, taču tas fīlings, tā priecīga publika, tas viss bija tik, nu, tik!!! /sajūsmā vicina rokas
Vēl viņi nospēlēja pāris trekus no jaunā albuma, kaut kas citādāks, taču it's growing on me.

Te būs viens jaunais treks (iespējams, nav jūsu gaumē, bet, nu, ieskatam, ieskatam):
Cut Copy - Where i'm going

Kamēr jums Positivus 1, tikmēr es Dublinā meklēju kristāla kurpītes augusta ballei.
Kamēr jums Positivus 2, tikmēr es uz IKEju pareizo mēbeli atrast.
Kamēr jums Positivus 3, tikmēr es darbiņā glābšu Vāciju (un Austriju un Šveici bonusā).
Bet labi, sarkasmu pie malas - šis nu ir pirmais pozitīvuss, kurā nepiedalos, taču kaut kas man liek domāt, ka neviena puse no tā nezaudēs. Nākamnedēļ manā krajā spēlēs Cut Copy (kā jau paspēju izlielīties citos portālos), viņi prezentēs pāris trekus no upcoming 2011.gada albuma, kā arī priecēs ar vecajiem hītiem. Esmu ārkārtīgi iepriecināta, lai neteiktu vairāk.
Tad vēl plānojama mana vārda diena, kurā es neko neplānoju darīt, kā vien sauļoties, ja saule, protams, iedomāsies pagodināt arī šaipusi. Te nu būs atkal jāpiemin laikapstākļi - savai īru kolēģei ieminējos, ka laikam īri iepriekšējās dzīvēs būs kaut ko sliktu izdarījuši, ka Dievs viņus sodījis ar tādiem laikapstākļiem. Un truly - visa Eiropa smok nost un piesauc lietu, kurš, izskatās, nolēmis uz visu mūžu apmesties tieši virs mūsu salas. I mean, bija taču auksta ziema - respektīvi vajadzētu arī karstu vasaru! Atliek vienīgi nopūsties un cerēt, cerēt, jo cerība, kā zināms, ar tiem muļķiem draudzējas.
Un kāpēc man ir vajadzīga saule - manā skapī savu zelta stundu gaida tā nelaimīga kleitiņa ar rozā puķītēm, kurai nupat piebiedrojās rozā ar zelta bumbuļiem kristāla kurpītes, es pat šodien nopirku mākslīgās skropstas (un kāpēc manā skapī vispār atrodas tik meitenīgas lietiņas, izskaidroju ar faktu, ka kāzas nav bieža lieta manā (un manu draugu) pasaulē, tad kaut reizi gadā ir jāpārģērbjas par to sasodīto Pelnrušķīti, bļeģ! Kad vēl, ja ne tagad?!), bet es esmu bāla kā līķis, un lūk tieši tāpēc nāksies ķerties pie tik drastiskiem līdzekļiem kā Solārija k-ga pakalpojumu meklēšana (as if 2 weeks would be enough), lai kaut cik iekrāsotu savas kājas. Vispār, palasīju to, ko nupat uzrakstīju, un mani pārņēma klusās šausmas: rozā kleitiņa, skropstas mākslīgās, solārijs tur. Kuda mir kaķitsja? Kuda ja kačusj?!

stars - going, going, gone (live)


Nav nekāda koncerta versija, vienkārši, cik saprotu, ir vēl cita, un lai būtu atšķirība, šai iešķieba (live), lai gan jāpiebilst, ka tieši šī versija owns to otro. Diesma tāda skumja, no to skumjo vasaras dziesmu tipa. Neliela M83 sajūta (kas manā skatījumā ir ļoti labi)