Pēdējā laikā aizvien biežāk domāju par to kā būtu, ja mēs ar draudziņu pārvāktos dzīvot uz Vāciju. Šeit nav slikti - šeit ir labs darbs, jauns dzīvoklis un citi bonusi, bet ir sajūta, ka visa valsts ir tāds kā dzīvoklis, kuru tu īrē, bet tā gribas kaut ko savu, personīgo.

Nu, ko, atkal jau pa autobāni līdz Diseldorfai. Melanholisks garastāvoklis.

Mani visu laiku nomoka murgi kaadas konkreetas lietas sakaraa, kas mani gaida darba epasta kastiitee.
Shodien kraameejam chemodaanu un naktii izbraucam. Kaut kur Francijaa muus riit gaidiis kugjis, lai mees leeniiteem aizpuksteetu uz Auksto Salu. Es negribu atpakalj, bet es ariidzan nezinu, kur es gribu buut.
Maajaas buushu tieshi uz Riigas sveetkiem, tad panjemsim teeta mazdu un buus mana kaarta draudzinjam paraadiit savu teevzemiiti.