Mans personīgais treneris Entonijs pamet Pejpāli, lai dotos pie savas bejbes uz Franciju!!!! Tas nozīmē, ka mans army drill vairs neturpināsies!
Tāds vīrietis - ne vīrietis, bet zelts! Man pirmdien viena itāļu kolēģe tā arī pateica, ka man esot satriecoša pakaļa un pajautāja, cik tāds maksā, bet pārējie uz sporta zāli ejošie vīrieši tā viltīgi nosmīn, katru reizi ieraugot mani darbā. Un kurš mani tagad trenēs?!

Du hast mir den Kopf verdreht!

Vot, paskaidrojiet man to vīriešu loģiku, kuri nolemj, ka vot, vajag tev uzrakstīt kaut kur ap trijiem naktī (un tu, protams, esi pohaina no ballītes) ar jautājumu "Vai tu guli?"
Nē, ko tu?! Es pulēju mēbeles. (te vēl pieliku "bļeģ", bet tad sapratu, ka tas izklausījās jau pietiekami sarkastiski, tāpēc izdzēsu)
Un vēl, ja viņš tagad domā, ka es skriešu kā tāds suns aka "Reksi, Reksi, Reksi!" katru reizi, kad viņš mani pasauks vai arī viņš sagribēs nokniebties vai palikt pa nakti, viņš var iet...uuuuuhhhhh!!! Man jāaiziet dušā noskalot pohainumu un dusmas.