Mani visu laiku nomoka murgi kaadas konkreetas lietas sakaraa, kas mani gaida darba epasta kastiitee.
Shodien kraameejam chemodaanu un naktii izbraucam. Kaut kur Francijaa muus riit gaidiis kugjis, lai mees leeniiteem aizpuksteetu uz Auksto Salu. Es negribu atpakalj, bet es ariidzan nezinu, kur es gribu buut.
Maajaas buushu tieshi uz Riigas sveetkiem, tad panjemsim teeta mazdu un buus mana kaarta draudzinjam paraadiit savu teevzemiiti.

Draudziņi, es tak vakar prikola pēc spēlēju loterijā, nu tajā "izvēlies piecus cipariņus". Un tagad internetā cipari uzrāda, ka uzvarēju veselus 26 tugrikus. LOLOLOL.

Mēs tagad ar draudziņu brauksim jāt. Nezinu gan, kas no tā visa sanāks, jo pēdējo reizi esmu ar zirgu, ēmm, jājusi uz kartupeļu lauka preiļu rajonā un man bija veseli cikturpadsmit gadi. Esmu tagad uztraukusies, a ja nu es bērītim nepatikšu un tā. Viņi taču ir tādi garastāvokļa dzīvnieki, turklāt es no zirgiem vienmēr esmu turējusies tālāk.