Oktobra beigās biju Kopenhāgenā un diezgan nelaimīgi skraidīju pa ielu, lai atrastu tuvāko Drogas-tipa veikalu, kas aplaimotu savas sasprēgājušās lūpas. Bode bija atrasta un, kad jau gribēju grābt tuvāko lūpu balzamu, pamanīju kaut ko zaļu. Šis zaļais stends bija pilns ar mūsu Madaras produktiem. Kā kārtīgs patrejōts grābu ciet Madaras lūpu balzamu un skrēju pie kases.
Produkts: ļoti bieza konsistence, smaržo (kā jau parasti) pēc Latvijas meža laumiņu sviedriem, taču lūpas sargā un baro, ka maz neliekas. Bargajām Latvijas un vējainajām Īrijas ziemām tieši laikā, turklāt turas ntās stundas. Verdikts: ņemšu vēl.

Novembra vidū biju mājās un kārtējo reizi ieskrēju RIIJA, lai pajūsmotu par pumpainajām krūzītēm. Tur es iegādājos Pien- Dairy Spa dušas želeju, godīgi sakot, tieši iepakojuma dēļ, jo iepakojums is the shit! Produktu gribēju nopirkt jau vasarā, bet kaut kāds žīds mani turēja. Produkts: smaržo...dīvaini. Sajūta, it kā es mazgātos rūgušpienā. Taču ādu mitrina un nepatīkamu sajūtu nav (labs piemērs ir Kat Kidston rose shower gel, kuru arī iegādājos, bet tas mākslīgais rožu aromāts mani dzen vieglā izmisumā). Verdikts: pagaidām grūti spriest, jo lietots vienu reizi. Nezinu, vai pirkšu dušas želeju, bet varētu padomāt par dušas krēmu.

Kopumā esmu patīkami pārsteigta un plānoju izmēģināt vēl kādus pašmāju produktus. Man pat radās doma blogot par šejienes skaistumkopšanas produktiem, jo klāsts ir tik milzīgs, ka vai.