Es zināju, ka pēc pārvākšanās uz Dublinu, mana dzīve sāksies līdzināties tai, kāda tā bija universitātes laikā (un peipāls ir viena liela universitāte). Bet es tomēr paspēju aizmirst, kā tas ir, kad tev ir smagākās pohas ever. Spainīša pakalpojumus nācās izmantot ntās reizes un ķermenis nepieņēma pat ūdeni - tas lidoja atpakaļ spainītī. Es pat kaut kā pamanījos salauzt telefona vāciņu, bet tas nekas - ar nākamo algu pieskatīšu sev Melleni vai Soņas un Ērika kopražojumu (kārtējo).
Cilvēki, nedzeriet, nedzeriet, un tu arī nedzer, idiote!