Atceros, ka pēdējo reizi, kad atbraucu uz Latviju, no stacijas uz mājām braucu Jēkabpils 5.autobusā, klausoties Swan Lake un smaidot, vērojot sadrūmušo autobusā-braucēju sejas. Toreiz šķita, ka nekur nebūtu bijusi.
Nezinu gan, kā būs šoreiz - Swan Lake laikam neskanēs, un iespējams, ka no stacijas mani vedīs onkulis Modris, kurš sūkstēsties par lielo karstumu un to, ka nav skaidrs, kā viņiem tur tajā Latvenergo klājas. Bet pilnīgi iespējams, ka man atkal šķitīs tāpat kā toreiz.
Uh!, kā man patīk angļu vārds "anticipation"! Manī iekšā lēkā tāds maziņš, safanojies bērns un kliedz "An-ti-ci-pa-tion, an-ti-ci-pa-tion - skan skaistāk nekā lakstīgalu dziesmas!"