Viss ir kluss, izņemot tikšķošo pulksteni. Viss kluss līdz brīdim, ka saprotu, ka nevaru tā vienkārši nosist laiku, blenžot sienā vai āra lampas atspīdumā uz griestiem.
Piecos no rīta pēc 4 mandarīniem un aukstas zaļās tējas es, fonā skanot The Field, tulkoju par izglītības sistēmu Latvijā (protams, vajadzīgiem nolūkiem nevis vienkārši tāpat, jo redz’ sagribējās). The Field nomainās pret Deep Purple, Deep Purple pret Bjorku, Bjorka pret Massive Attack, pusotra stunda paiet produktīvi un es laimīga eju gulēt. Iespējams, tas no iepriekšējās nedēļas, kad katru dienu gulētas teju 11 stundas, bet nekad, nekad nenovērtējiet par zemu iedvesmas spēku. Piecos no rīta vai vakarā, vienalga. Šeit neviens nediskriminē.