06 July 2009 @ 03:38 pm
just un skatīt  
mirklī, kad fotografē, mainās ķermeņa fizioloģija: tu it kā sastingsti - ievelc elpu, aizturi to un koncentrējies uz kaut ko vienu. it kā naktī būtu ieslēgts prožektors, kas izgaismo nelielu gabaliņu pasaules. (siev. žurn.)

reiz kāds kolēģis, ieraudzījis mani ar fotoaparātu, teica, ka cilvēks, sākot fotografēt, attiecībā pret iespaidiem mainoties. es to saprotu. vispirms jāskatās tikai ar acīm. jāieslēdz sirdī un tad jānofotografē, ja nepieciešams. bet vienmēr jau nesanāk paskrieties atpakaļ, lai iemūžinātu tikai pēc tam, kas būtu labāk - ja vispār. un tad fotografē uzreiz. bet es ticu, ka ar laiku vairs nav atšķirības. gan jau japāņi spēj estētiski uztvert vidi, vienlaikus klikšķinot fotoaparātus - ne tikai kolekcionēt, kā tas no malas izskatās. es vēl esmu tikai iesācējs. baidos fotografēt uz ielas bērnus bez vecāku atļaujas. kautrējos fotografēt vecus cilvēkus ar sunīšiem. kad saņemos, mēģinu būt tik neuzkrītošs, cik vien var. pa to laiku sunītis jau paskrējis zem mana fotoaparāta un nekas vairs nesanāk, atliek samierināties ar suņa saimnieka pārmetošo skatienu. ka nenofotografēju viņa neatkārtojamo suni. ka gribēju arī viņa paša vecumu. (a.eipurs.)
Tags:
 
 
sense Nr.: melanholisks
noise Nr.: the shins - sleeping lessons