tas sestdienas kolhozs visu laiku smadzenēs, bet rakstīt negribās, jo prātā tik daudz!! tik daudz kas, jo beigas absolūti negaidītas, rakstīt arī nevarās, jo spēka nav, iekšā tikai tāda jokaina sajūta, lūpa sāp un... nujā, jokaina sajūta.