iekāpu vilcienā un aiznesos. gaiss dubultos ir īpašs - tik daudz miglas un svaiguma vienuviet, bet krāsas spēlē savu simfoniju. ja jūrmalā ir kaut kas skaistāks par vasaru un karsto gaisu, tad tas ir tikai rudens. man bija tik labi vienatnē, man piederēja jūra un koki un pamestās mājas, un powerplay manās ausīs; es smaidīju pavisam atklāti un cilvēki skatījās un nesaprata - kāpēc šī meitene staigā ar vecmodīgu fotoaparātu un klipsē visu, kas pagadās uz ceļa?
gluži vienkārši - jo man vajadzēja līdz pilnai klapei izbaudīt savu laimi, tāpat vien.