pēkšņi sagribējās izdzēst visu, kas saistās ar pagātni, nē, drīzāk, kas vēl turās no pagātnes. pagātnes sūdu kaudze. pagātnes kompleksi. pagātnes hujviņzinkas.
šeit es varētu turpināt, taču esmu ļoti nogurusi un vispār...
man ir nepieciešama jauna es. ar šo, nedaudz uztjūnēto, man vairs nepietiek.
lai gan es pēdējā laikā redzu krāsas un sīkās, skaistās dzīves detaļas, cilvēku acis un komplimentu viļņus, though.
but still.
man ar to nepietiek.
es gribu
augstāk
tālāk
labāk



***

davai, labāk šitā.
es atgriezīšos draugos, kad man būs jauna dzīve, jauna seja un jauns skats uz dzīvi. pašlaik man pietiek kādu izmantot reizi mēnesī, lai paspiegotu 5 minūtes, tad es atkal apmierinu savu ēstgribu un gaidu nākamo mēnesi.
davai, es būšu jauna versija, a savu uztjūnējumu izmetīšu kaut kur mistkastē.

tikko piezvanīja un piedāvāja par brīvu doties uz prāta vētras koncertu.
bet es atteicu.
sakiet, es esmu dīvaina, ja?

vietējie iedzīvotāji starp maniakālo mežiņu, ceļu un manu deviņstāveni sarīkojuši jaungada cienīgu salūtu ar visu zelta lietu pašās beigās. tā teikt, katra diena kā svētki. neko tā - iepriecināja (paldies entuziastiem)!