Globālā sasilšana? Globālā sasilšana?! Ain't seen any yet!
Katrā ziņā būšu ļoti priecīgs, ja tāda kaut kur parādīsies.
Varu pažēloties, ka ejot ārā man aizsalst brilles. Kad es tās noņemu man salst kopā skropstas. Nu kas tas ir par laiku?
Esmu nolēmis reanimēt šo muļķību. Pārāk daudz ir sakrājies uz sirds.
Hmm...
Rīt mēs anatomijā iesim aptaustīt 20 gadus vecu līķīti(t.i. džeks miris pirms 20 gadiem). Nodrošinājos ar cimdiņiem. Patīkams satraukums manī kņud. Ceru, ka pasniedzēja neizmetīs mūs visus arā, jo taisās jau nākt pat tādi, kam anatomijas nav. Ceru, ka izmetīs liekos, tad varētu labāk redzēt.
Turpinājums sekos. Muahahaha.
Esmu vīlies. Tas nebija līķis. Tā bija mūmija. Līķi manā izpratnē ir vairāk uzpūtušies.
Es saprotu ko runā poļi, čehi, slovāki, krievi un ukraiņi. Bet nesaprotu ko runā lietuvieši. :(
Īru republikāņu armija esot paziņojusi par jebkādu teroraktu pārtraukšanu. Es varētu teikt... Ha! Tikai nevaru izdomāt ko teikt tālāk. Izklausās jau pēc "Ja kāds sitīs manu brāli, tas būšu es!". Stulbi.
Vēl pirms pāris nedēļām skatījos smieklīgos viģikus un brīnijos kā pa degunu var izpūst makaronus. Izrādās visiem, kam ir deguns tā var gadīties. Tagad pat pēc makaronu ēšanas viens izlīda. Kaut kā sagribējās dalīt savus pārdzīvojumus.
Ir daudz dzirdēts, ka civilizētā pasaulē eksāmenos nav iespējams, ieteicams un pieņemts krāpties. Noskatoties uz to, kas notiek manā fakultātē, jāsāk slīkt izmisumā.
Sākšu ar to, ka man nepatīk un negribas eksāmenos krāpties (noteikti... o-obligāti...) Bet lūk ir priekšmets, pēc kura lasīšanas nav īsti skaidra pat tā jēga, un lielākā daļa studentu apgalvo, ka viņiem nav skaidrs ne vārds. Eksāmens notiek divās mazās telpās, trešajā sēž lektors un lasa avīzi. Tas viss beidzas ar to, ka studenti noraksta no grāmatas tekstu 15 lappušu garumā un pēc trim stundām iet prom. Ha.
Uz skursteņa aiz mana loga saulainās dienās mēdz uzturēties kaija. Viņai tur patīk kliegt:
Kāa, kāa, kāa, kāa, kāa, kāa, kāa, kāa... Hehehe... Kāa, kāa, kāa, kāa, kāa, kāa... Hehehe... Kāa, kāa, kāa, kāa, kāa... Hehehe...
Un tā bez sava gala. Kad es viņai uzbrēcu, lai ļauj man gulēt viņa atbildēja:
Hehehe... Hehehe...
Maiiiita.
Paradoksāli, bet grāmatas, kas māca kā programmēt iespējams saprast tikai tad, kad pats esi iemācījies programmēt. Nespīd man.
Puišiem šausmīgi patīk, ja viņiem veltītajos komplimentos ir vārds 'liels', un nav pat svarīgi kādā sakarā. Parasti tā kā samulst, bet pēc tam uzreiz kļūst runīgāki. Umm. Tas ir tik mīlīgi :)
Man šausmīgi patīk viņu gājieni. Es slepeni sapņoju apģērbties plandošos paltrakos un iet pa ielām dziedot un dejojot.
No visām reliģiskajām organizācijām krišņas bauda manas vislielākās simpātijas. Viņi ir forši. Un dod zupu tiem, kas grib ēst. Un kūpina vīraku. Mmm... Žēl, ka man no karija nāk vēmiens.
Sister: Stop doing bad things, stop being so nasty. It all comes back to you.
Me: (miserably)I know. People usualy get angry.
Sister: Stop thinking bad things. It comes back at you.
Me: I know. I get all inspired, like, on failing...
Sister: Stop thinking bad things about people.
Me: I know. Inspiration can be a very powerful thing... Bleh...There is only one thing good in karma. Bad people get what's coming to them...
Sister: Er...
Me: Noooooo! I hate karma!
Sister: Erm...
Me: Nooooooooooooooo!
Vakar atkal seedeeju pie mammas un nesakariigi vaavuljoju par Pratcheta graamataam (neviens cits manii neklausaas).
UN TAD -- vinja pazinjoja, ka kaut kur esot lasiijusi, ka Naktssardzi tulkos latviski. Sirds pielija ar karstu prieka siltumu.
Dziive normalizeejusies. Bifrost beidzot nomierinaajies. Un nevar ciest, ka uz shii datora nav garumziimju.
Novērojumi liecina, ka, ja vien man nav slikts garastāvoklis, komunicējot cenšos noskaņot dvēseles stīgas uz attiecīgās personas vibrācijām. Lai izvairītos no nevajadzīgām un principiāli-nemainīšos diskusijām. Dabiski, protams. Ciniskajiem lieku pretī savu cinismu, rupekļiem savas rupjības, kulturālajiem -- kulturālību.
Dziļi iekšā gribas pasūtīt visus. Laikam esu noguris maita.
Problēma tāda, ka citi dara tāpat un ar laiku noskaņojas uz maitību. A žiķ to nado...
Kā gribas satikt kādu, ar ko kopā aplikt visu pasauli, un pēc tam kārtīgi paņirgt par to un savu stulbumu.
Sāpi gribas izkliegt. Nelabās emocijas izklepot kā kaķim salaizītās spalvas.
--šausmas, kas tas bija?--
dekāna vietniece dusmīga. Vismaz man ir laps noskaņojums. Muahaha!
Mani uzaicināja studentu korporācijā. Laikam. Jippii! Kas tas ir un ko tas ēd? Šajā ziņā esmu dzīvojis mucā.
Šodien laikam pārspēju visus iepriekšējos rekordus -- trijās stundās savārīju tikpat daudz sūdu kā iepriekš triju gadu laikā. Tas ir, novedu jau pieminēto dekānu un dekāna vietnieku līdz ... es nezinu līdz kam, bet man liekas nākamreiz tapšu nožņaugta.
Man laikam gribas iedzert.
She truly would not hurt a fly. Not that she did not want to, she enjoyed such violent activities, oh, so much, but for her such actions could lead to only one thing - a complete and utter failure.
Navigate: (Previous 20 entries)