Viss sākas nemanot. Vienkāršs biroja žurkulēns grib bērnam parādīt multenes un pērk videokarti. Tad sāk vākt multenes un Takeši Kitano filmas. Tad pērk lielāku disku. Satiek pārdevējus, kuri nezin par satas kabeli ar līkajiem (krievu G) štekeriem. Secina, ka vecais sistēmas disks ir skaļš. Un ventilatori ir skaļi. Nejauši attaisa cēpēū kūlera stiprinājumu, uzzin kas ir termopasta. Izjauc jaukšanai neparedzētu barokli, lai mainītu ventilatoru. Meklē rīku skapī elastīgu plēvi, ar kuru amortizēt ventilatorus pie korpusa. Tas notiek naktīs, kad ģimene svētlaimē šņākuļo. Sen neesmu skatījies, bet notikumu attīstības fatalitāte atgādina seriālu "24".
Ja tā turpināsies, vai nu es to kompi piebeigšu vai tas piebeigs mani, vai trešais. Skaidrs, ka šāda niekošanās ir labāka par ņerkstēšanu vai mēģinājumiem iestumt sardeli svešā sinepju burkā.