14:28 - Valoda
Šodien piedāvāju pievērst uzmanību valodai, tai mūsu dzīves sastāvdaļai, kuru ikdienā lietojam un būtībā nemaz nejūtam, gluži kā elpošanu. Laurie Anderson savulaik ir dziedājusi “language is a virus” – tiešām, gluži kā vīruss, valoda ienāk mūsos un dara savu neredzamo darbu. Var jau teikt, ka vārds tāds artikulēts burkšķis vien ir, ar savu noteiktu nozīmi un lietojumu. Tā ir, bet tikai redzamā daļa.
Gluži kā nags, zem kura ir redzams melnzemes pleķis, ir logs uz citu lietu būtību. Gluži kā mušu nodirsta loga redzamā daļa ir stikls un mušu fekālijas, bet neredzamā daļa – puantīlisma 1 paraugs, turklāt izcils dabiskas izcelsmes eksemplārs. Atceraties 3D kartiņas, kuras vajag pielikt tuvu acīm un viegli pakustināt, lai ieraudzītu apslēpto attēlu, kurš pēkšņi kļūst tik skaidri redzams, ka bieži pārspēj sākotnējo attēlu ?
Tātad, aplūkojot valodu no šāda aspekta, piedāvāju veikt eksperimentu – vairākas reizes skaļi atkārtojiet zemāk domās frāzes:
Nekas slikts nevar notikt
Es jūtos drošībā
Paldies par aizsardzību
Atkārtojiet vairākas reizes, skaļi. Ievelciet elpu un uz izelpu izrunājiet frāzes vismaz 3 reizes. Izdarījāt ? Labi, kura frāze rada lielāku drošības sajūtu ?
Tagad atkārtojiet uzdevumu ar šādām frāzēm:
Esmu nomazgājies
Pēc mazgāšanās jūtos svaigi un viegli
Esmu svaigs un aizsargāts
Kuras frāzes vairāk pārliecina ? Ievērojāt, ka dažas frāzes ir mazliet sausas, t.i. lietišķi informatīvas, citas satur mazāk informācijas, bet atstāj spēcīgāku iespaidu ?
Tātad, var izveidot frāzes, kuras ietekmē mūsu uztveri bez būtiskas informācijas nodošanas. Emocionālo slodzi nes tikai daži vārdi, pārējie papildina frāzi gluži kā kartupeļi vai rīsi gaļas ēdienu.
Pamēģināsim izrunāt šādas frāzes:
Šodien izvedu uz lauka sūdus
Šodien izvedu uz lauka svaigus sūdus
Kura frāze atstāj labāku vai lielāku iespaidu ?
Līdzīgi principi tiek plaši izmantoti profesionālo komunikāciju, arī reklāmu, veidošanā. Bieži vien cilvēks saņem iespaidu vai emocijas, kas viņam liek izvēlēties kādu noteiktu preci vai pakalpojumu, bet sniedz ļoti maz informācijas par fiziskajām, ķīmiskajām, pielietojamības un citām īpašībām. Tiek panākts efekts, ka cilvēks redz puantīlisma paraugu, tai pat laikā neievērojot, ka tas ir mušu nodirsts stikls. Faktiski, šis stikls pats par sevi nav nekas slikts, vienīgais ievērības vērtais fakts ir tas, ka līdzīgi kā ar 3D kartiņu, cilvēka uztvere parasti ir vienpusīga – tas redz vai nu stiklu, vai puantīlo gleznojumu. Tādejādi mēs bieži zaudējam vienotu pasaules uztveri, sašķeļot sevi divās un vairāk personībās, katra no kurām dominē noteiktā sfērā – emocionālā, materiālā, garīgā utt.
Kā mājas darbu gribu jums dot ieteikumu ieklausīties tajā, ko jūs dzirdat. Ticiet, pavisam īsā laikā jūs saklausīsiet ne vien to, kas skan, bet arī to, kas bija pateikts. Ja jums radīsies spriedumi un pārdomas, lūdzu izsakiet tos mūsu kluba ietvaros.
1. Aut. piezīme – brīvā traktējumā, puantīlisms ir gleznošanas tehnika, kad attēls tiek veidots no dažādu krāsu un izmēra punktiņiem. Tuvumā glezna var izskatīties pēc punktu kopuma, attēls veidojas, vērojot gleznu no zināma attāluma.