Prof. Biezpientaures pētījumu centrs - Komentāri

biezpientaure

07:26 - par kafiju un pārējo

Kā nāk rudens, tā man jādzer kafija ar kardamonu. Šorīt nesaberzu piestiņā, tāpēc košļāju sēklas tāpat, piedzerot kafiju. Un kafijai jābūt pareizā stipruma un karstuma. Neciešu remdenu kafiju, pret to man ir teju vai reliģioza attieksme.

Kad kafija ņeržavejkas bundulītī jau aplieta ar ūdeni, krūzē jāielej karsts ūdens, lai tā uzsiltu. Tad īstajā brīdī jāapmaisa kafija, lai biezumi nosēžas. Un tad - ne par ātru lai biezumi būtu nosēdušies un ne par vēlu lai kafija nebūtu pārgatavojusies - tā ir jāielej krūzē, ar vienu kustību. Precizitātei jābūt kā atomstacijā, savādāk to šļuru var izliet podā. Un ja sieva prasa, cik ilgs ir katrs posms, es nezinu, tās ir tikai sajūtas, un nekad nevados pēc pulksteņa.

Reiz man gadījās dzert kafiju Viktorijas stacijā, un alžīriešu gatavotā kafija bija kautkas. Pāgājušā gadā Rīgas stacijas apkaimē man bija jānogaida pusstunda un es iegāju stacijā, nepazinu to un par laimi ieraudzīju divis turkus, ne jau dzīvus, bet kafejužņiks tā saucās. Un bija sajūta, ka ir laba, nu tiešām atšķīrās no standarta 50 santīmu šļuras, kādu pasniedz centra ēstuvēs. Man šķiet, ka atrašanās stacijā vai [lid]ostā manī uzvanda kautko no klejotāju gēniem, tur var rasties sajūta ka ir tik daudz iespēju, ka nekas nav dzelžaini noteikts. Ā, nupat atcerējos kā ar Omīti (lai Dieviņš mielo viņas dvēseli) mazs būdams ar Čaiku braucām no Cēsīm uz Valku, un tur bija ceļojuma sajūta, brīdis pirms izceļošanas apstādina apziņu un sākoties ceļojumam ir tāda sajūta ka stingri uzvilkta atspere sākt iztaisnoties, un es vēroju kur tā mani nogādās. Pat tikai pavadot kādu uz lidostu, tur izdzertai kafijai ir cita, īpaša pēcgarša.

Un šorīt es aizdomājos, kas gan ar mani notiek, vai esmu kaprīzs mīzalgalva, no tiem kuriem nekas nav labi ? No otras puses, mazliet kritiskas attieksmes ir tikai OK. Nevar taču nefiltrējot par visu sajūsmināties.

Bet kafija man garšo tikai no rīta tukšā dūšā. Pēc tam pa dienu tai nav garšas.