Nu lūk - pirmais mūža ievārījums sobstvennogo razļiva ir teju vai sapildīts burkās. Tā jums nav nekāda lielveikala želeja no Spānijā izbrāķētām ogām, bet pašu rokām lasītas upenes, paša blenderētas, nuja - cukurs tik no bodes. Ir sajūta, ka kautkas ir paša radīts, nevis paņemts no plaukta bez idejas par to, kā ir tapis, kur un kā audzis.
Vecums, saprotat; vēl mazliet un gribēsies savu saimniecību ar zivju dīķīti paša priekam un šitake mietiņiem, kur sievai atpūsties no manām gudrībām.