Jaunpienākušais ričuks tūlīt būs pārlasīts (iegrieza pavasara liga, kas šoreiz ilgi neatlaidās), vēl šaubos par pr. rumbu - braukt nost līdz galam vai mainīt uzreiz. Pareizi jau būtu saglabāt mieru un braukt, kamēr brauc. Rādās, ka pieredzējušie minēji par sīkumiem satraucas krietni mazāk par mums, sisīšiem, kuri katru sīkumu uzlūko kā megaproblēmu. Šīs brīvdienas aizņemtas, gaidu kad izraušos uz sapņu zemi. Ak jā, ar mammas sieviešnieku tur jau mazliet paripinājos, redzēju stirnu ieskrienam mežā un bebru ieplunkšķam grāvī.
Sieva pēdējā pusgada laikā apgalvoja, ka apmācībās, ko rīko tīklu viesnīcu telpās, kā likums, kafija ir 20x sliktāka par mājās gatavoto. Nesen pasūtīju kafiju kādas tīkla viesnīcas bārā, bet nebija dzerama. Pilnīgs štrunts, ko var dot tikai pohainiem skandināvu tūristiem uz neatgriešanos. Mēģinu atgaiņāt domu, ka es gribētu mainīt pasauli - racionālais prāts saka, ka vietējais tirgus ir pārāk mazs un pārāk neprasīgs, nav jēgas dalīt tos 52 klientus Rīgā, kam tas rūp.
Pagalmā starp mājām celšot vēl vienu māju. No vienas puses, būvnormatīvi ievēroti. No otras puses, patīkamāk pa logu redzēt zāli, nekā blakusmājas jumtu. Par zāli runājot - man no tās tikai vizuāls baudījums, jo praktiski pa to pat staigāt nevar - suņu īpašnieki to izmanto par savu mīluļu tualeti un kurš tad gribētu 20 gadus maksāt kredītu par zemi, uz kuras oficiāli varētu iekārtot suņu tualeti. Nu, tad lai ir māja - galu galā, tas nav satiksmes pārvads, nav zemzemes ātrvilciens vai lopkautuve.