Māras dīķa apkārtne man mazliet atgādināja Pēterburgas parku kultūru, īpaši ar celiņu tam apkārt. Pēterburgā un tās satelītpilsētiņās, cik atminos, ir ļoti daudz parku, kuros obligāti ir dīķi, apkārt un pāri kuriem vijas celiņi un tiltiņi. Tikai te nav rakuškas (gliemežnīcas tipa vasaras estrāde) un laivu nomas. Vēl tas atgādina Haidparku, kuram ir nogriezta nost gandrīz visa zeme un 15 gadus nodokļu maksātāju nauda ir plūdusi garām. Pēc lieluma Māras dīķis arī ir labs - nav maza plančka, gājiens apkārt ap pusstundu. Rīgas izmēra pilsētā būtu jābūt 3-5 šādām vietām.
Vienubrīd man pretīm nāca divi vecīši baltos kreklos a la Hruščoff, vienam bija pūdelis saitē un šķiet, kautkur netālu gāja arī tramvajs. Šur tur mīlnieki spiedās klāt viens otram, vēl nezinot, ka pēc pāris gadiem viņi internetā rakstīs atmiņas par šo dienu. Zem koku zariem gulēja pinkaini vietējie jogi somati stāvoklī, acīmredzot pašiekonservējušies, lai pārlaistu dienas tveici un varbūt pat nakti.