21:33
Sen nebiju bijis Rīgas centrā ziemā. Kā tālā izmirstošā ciemā. Neredzēju nevienu sētnieku, cilvēki brien pa sniegu, bet krustojumos kā tādi meža dzīvnieki lec pāri peļķēm, piezemējas sniega šļurā un apšļaksta sevi un citus. Tie, kuri nespēj vai negrib lēkt, samierinājušies brien līdz potītēm ūdenī. Nožēlojami, kāda tur vēl Eiropas pilsēta. Vasaras riepu spolētāji uz tiltiem ieslīd nopakaļbraucošajos. Beidzās ar to, ka indīgi noteicu "re, suni nolika uz sēdekļa!", sirmā kundze atgriezusies ar kompostrētu biļeti, taisnojās "es viņu ārā visu laiku rokās turēju", bet es nudien nejutos labāk. Vienīgie, kas priecājās par sniegu, bija skolēni un kāds remontstrādnieks, kas jautri smaidīdams, grāba sniegu pikās un svieda nopakaļ braucošajām mašīnām.