Prof. Biezpientaures pētījumu centrs -

23. Dec 2015

01:29

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Restorāns - tā nav vieta, kur cilvēki iet paēst. Te es nerunāju par bērnu sapņu burgernīcu, kas pārpratuma pēc tiek dēvēta par restorānu, bet vietām, kurās apmeklētājus mēģina pārsteigt ar garšu salikumiem, cenšoties radīt izsmalcinātības sajūtu, sakrustotu ar ilūziju, ka tas ir pagatavots īpaši tev. Par to īpašo es ticētu, ja jēra gaļas ēdiens būtu jāpiesaka dienu, vai vismaz 5st. iepriekš, un par izsmalcināto arī ticētu, ja sēņu smarža un garša būtu noprotamas, nevis blieztu kā ar bomi. Dzert vēl tagad gribās no tām dažām karotēm, ko ziņkāres pēc apēdu. Pēc glutamāta paliek tās īpašās slāpes, ka nevar atdzerties. Vēders nupat jau atsāka strādāt, ziņas par manu nāvi ir pārspīlētas. Sanāk, ka dzīvojot pilsētā, esmu nevis iemācījies baudīt smalkus ēdienus, bet šajā ziņā kļuvis vienpatis, kam nav interesanti ēst lai sajustu pārsteigumu vai apzināties, ka tas nav ikdienišķs ēdiens. Jāsaka, ka pusdienas studentu ēdnīcā Daily es vērtēju daudz augstāk par šodienas pieklājības vakariņām.

(ir doma)