Prof. Biezpientaures pētījumu centrs -

16. Dec 2015

08:22

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Par exprespastu. Grūti iebilst pret faktu, ka numurs nav uzdrukāts. Ir bijis visādi arī ar numuru, bet ne par to. Piezvanu un dzīves skolots, nevis sāku izlādēties, bet lēnprātīgi pavaicāju par paku 1234, uz ko man arī atbild par to sasodīto numuru, kura nav. Bet. Cilvēki, kuri pieņem darbā cilvēkus zvanu centriem, labi zin, ka visi šim darbam nav derīgi. Pirmkārt, ir svarīgi atbildēt ar gatavību palīdzēt. Vēlams viegli smaidīt - nevis jokoties, bet tikai smaidīt un tas maina balsi un kā otrs uztver teikto. Un tad ir pati balss, es nezinu kā to pareizi sauc - tembrs, tonalitāte vai kas, bet reizēm tas vismaz daļēji piemīt radio ētera balsīm, šī balss var paziņot ka jums amputēs kāju un atņems māju līča krastā un jūs labsajūtā māsiet ar galvu. Cilvēki mēdz ļauni atsaukties par čigānietēm, kuras tunelī apvārdos tā, ka pēc tam nesapratīsi kā tas notika, bet zvanu centros notiek kas līdzīgs. Tātad, es noreaģēju kā mūsu parakīts, kurš piešķiebj galvu un knābi pavēris, klausās balsī. Jāsaka, sasodīti patīkami, ka vēl ir zvanu centri, kuros neatbild satraukts vai vienaldzīgs indietis raksturīgajā blēdīgi-raudošajā izrunā.

(ir doma)