15:14
Dzerot kafiju, atcerējos brīvdienas, kad Dzimtenes ārēs tika nolemts uzņemt kofeinizētā dzēriena devu. Kafejnīca no skata laba, personāls smaidīgs. Pirmais zvans atskanēja, kad smaidīgā meiča kafiju nevis samala, bet ieklikšķināja no dzirnaviņām jau samaltu. Otrais - kad tādu pašu drupanu iestellēja apirātā un pēc brīža jau sniedza man tasīti brūna, karsta šķidruma. Intereses pēc nodzēris vienu malciņu, atstāju to uz galda. Jā jā, snobisms no manis tā vien spiežas ārā, bet neredzu jēgu pirkt normālu aprīkojumu un neaizsūtīt personālu uz vienas dienas apmācībām - par tehniku izdotā nauda vējā un klienti neatgriežas.
(ir doma)