22:00
Bērnībā mēs Ziemassvētkus nesvinējām, un nepazinu nevienu, kurš svinēja. Galvenie ziemas svētki bija JG ar galdu, ap kuru sasēdās kuplā pulkā, nu tur siltais ēdiens, aukstais galds, vīriem šņabis, dāmām liķeris, visiem konjaks, šampiks tika arī bērniem, kamēr pieaugušie pagalmā kavējās pēc salutēšanas. Pēc tam viss mainījās, nāca ZS, valsts migrēja citā tradīciju sfērā un tagad Ziemassvētku svinēšana ir viena no lietām, kas apliecina piederību tai otrai vērtību sfērai, kuru es bērnībā pat netiku redzējis, vien dzirdējis.
Pareizticīgie savus ZS vēl tikai svinēs, un pavei, aziāti Jauno gadu sagaidīs arī krietni vēlāk. Brīnums, ka nobīdes ir tik nelielas, bet no otras puses, varbūt tas ir iemesls, kāpēc mēs vēl neesam viens otru apkāvuši, jo tagad atšķirība, lai arī saskatāma, nav izteikti liela. Ir radīts lielisks mīts, kas vieno lielas cilvēku kopienas un no praktiskā viedokļa, arī ekonomika priecājas par šo tradīciju.
Šeit nav iemesla gausties, cik tur patiesības vai nē - ja valsts ir pieņēmusi kautkādas tradīcijas par savējām, kopj tās un nozīmē šīs dienas par brīvdienām, tātad valsts piedalās cita veida, nemilitārajā, aliansē.
Mani interesē, cik cilvēki ir saprātīgi un cik lielā mērā tie spēj sadarboties kādu lielāku mērķu sasniegšanai, neskatoties uz acīmredzamām sadzīviskajām atšķirībām - valodu, svinamajām dienām, folkloru, uzskatiem par to vai Zeme ir lodveida ķermenis vai plācenis uz ziloņu mugurām. Te gan vietā būtu jautājums - kādi ir tie lielākie mērķi? Pagaidām vidusmēra cilvēkam manā apkārtnē nav nepieciešams atteikties no ieradumu un uzskatu mitoloģijas, nav acīmredzamu iemeslu. Tomēr, tāpat kā iepriekš sabiedriskā iekārta ir mainījusies, acīmredzot, tas notiks arī turpmāk. Kā tas izskatīsies, kā tas notiks? Ņemot vērā, ka bērnībā man ne prātā nevarēja ienākt, ka reiz Ziemassvētkus svinēs plašāk par Jauno gadu, domāju ka ir pamats pieņēmumam ka būs arī citas izmaiņas. Nu tad lai 2015. nāk ar labām pārmaiņam un aiztaupa deja vu, ā, un lai pagaidām ķīniešu JG nekļūst par vietējo tradīciju.