Uz viena kaimiņa balkona ir kannas ar dzeltenīgu šķidrumu, uz cita - četras riepas. Hm, tur kautkas varētu sanākt.
Pirms gadiem divdesmit kāds Līgovakars pilsētā smaržoja pēc putekļiem, skumjām un Vendenes alus no pudeles, jo mācību vai darba dēļ netiku laukā no mūriem. Tagad esmu vairāk pilsētnieks, tā nu sanācis. Lauki kļuvuši daudz tukšāki, palikušie vietējie iekapā vanadzēnu un telefonos rāda aizbraucējus un to bērnus. Šogad ir iekrājies sagurums un pat īsti neko negribās, bet brauksim, pabeigsim pakot mantas un brauksim pie cilvēkiem, ar kuriem jau kādu laiku līgojam. Prom no pilsētas un līgošanas fabrikām. Prom no 0 un 1. Tuvāk kokiem, putniem un austošajai rīta pamalei. Gads jau pusē, bet dzīve - joprojām pirmajā trešdaļā.