![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
22:21
Šovakar mani uzrunāja divi jaunieši melnos mēteļos (jā, jā, es nekļūdos) pa virsu baltiem krekliem ar šlipsēm. Zdravstvujte, nu labvakar, varbūt esat dzirdējuši par latviešu valodu, ak tikai dzirdējuši, pēc tam pāreju uz angļu jo krieviski viņi arī diez ko labi nerunā. Saruna ir tieša, kā sitiens no kreisās - vai es esot ticīgs cilvēks. Nu bet kā jūs domājāt, labie misteri, jautājums tikai ko mana ticība liek darīt ar citas ticības nesējiem. Jaunieši neuztver joku un sniedz flaijeri, viņiem tur notiek kino vakari ar bezmaksas uzkodām, esot novusa galds un varot pieteikties individualizētai ekskursijai saietu namā. Hm, varētu taču pirmo reizi mūžā aiziet uz kino, ko. Muzeju nakts ar novicēm, jau aizmirsta pieredze. Bet novuss mums ir darbā. Vai es mēdzot lūgties? O, draugi, protams, protams! Runāties ar Radītāju? Jā, jā! Tad vaicā vai es varētu Viņam pavaicāt par došanos pie viņiem, lai palūgtos domubiedru pulkā, nē, to gan nē, Viņš man ir devis norādījumus to darīt vienatnē lai nenonāktu farizeju ietekmē. Varbūt man varot piezvanīt kolēģis, kas runātu latviski labāk nekā viņi, tāds āķis tiek izmests. Nu ko jūs, vai tad starp mums ir nesaprašanās barjera, mēs taču nupat visu esam noskaidrojuši? Uz šīs sinerģijas un unitārisma nots mēs atvadāmies.