![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
10:18
Lieliski attēlotajiem biezpiena vērotājiem ir daudzi dvēseles radinieki. Viens no tiem ir Apdomīgais Gājējs. Tas pieiet pie ielas, taisnas, abos virzienos labi pārskatāmas ielas. Mašīnu nav, ne tuvumā, ne tālumā. Labi slēpjas, nelieši! A.G. dodas piecus metrus tālāk, pie regulējamas gājēju pārejas. Mašīnas nav joprojām. Aizdomīgi, ļoti aizdomīgi. Mirkli minstinājies, A.G. sper soli uz braucamās daļas. Nē, tā nevar un atgriežas uz ietves. Vēlreiz palūkojies uz abām pusēm, nospiež luksofora pogu. Tālumā parādās mašīna, pēc mirkļa - arī no otras puses. Luksofors ir nepielūdzams kā Katani Korādo un pēc īsa brīža mašīnām ieslēdzas sarkanā gaisma, pārejai - zaļā. Es zināju, nodomā A.G. un šķērso ielu, vērodams abus vadītājus.