Prof. Biezpientaures pētījumu centrs - Komentāri

biezpientaure

11:26

Ir viena lieta, kas patiešām tracina manu sīko, pedantisko ego - ķīniešu lāpas, kas tagadiņ iegājušās kā svinīgo pasākumu elements. Patiesībā, ne jau lāpas pašas par sevi (nazis arī ir laba lieta, kas reizēm var būt bīstama). Tracina kas cits - kad lāpās ir iepildīts degšķidrums un tās noliktas malā lai deglis piesūcas, pieaugušie ugunsdrošību aizstāj ar relaksētu pļāpāšanu (ak, es zinu, ka vecākiem arī tas ir nepieciešams. bet tomēr, ja) un bērni drudžaini grābj lāpas lai nepaliktu bešā, nēsājot tās jebkādos veidos - tikai ne vertikāli ar degli uz augšu. Pateicoties ražotāju elastībai nodrošinot zemāko iespējamo cenu (kam seko kvalitāte), korķi nav hermētiski, degšķidrums sūcas laukā un piesūcina bambusa korpusu. Kad beidzot lāpas tiek iedegtas, lai ar liesmu un melniem, smirdīgiem kvēpiem papildinātu pasākuma norisi, deg ne tikai šķidrums bet arī bambuss, un pēc brīža degošas skārdenes izkrīt un mētājas visapkārt. Lāpas, kas nav sadegušas jau sākumā, aizdegas kad rūpīgie, bet nedomājošie vecāki mēģina aizdedzināt arvien jaunas lāpas nevis ar sērkociņiem, bet no citām lāpām. Mana pedanta sirds sažņaudzas un es iekšēji saku "sigh..." ik reizi, kad kārtējais bundulis izkrīt no lāpas patiesi izbrīnīto pieaugušo acu priekšā. Aina, kas miniatūrā ilustrē visu civilizācijas attīstību un vislabāk raksturojama "ar āmuru sev pa olām", mani vienlaicīgi ērcina un garlaiko, un jā, tagad varat man pateikt ka nevajag apmeklēt šādus pasākumus vai ka man vajag apmeklēt terapijas grupu. Sigh.