Prof. Biezpientaures pētījumu centrs -

25. Okt 2012

21:51

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Pārdomājot wowow pieminēto eseju par aizgājušajiem laikiem, kas izbalināja mūsu bildes, ienāca prātā par bilžu glabātuvi kurā tās ar laiku "novecotu", nu jūs jau zināt kas mēdz notikt ar drukātām bildēm - traipi, locījumi, izbalēšana un citas ķibeles kas mēdz piemeklēt laicīgās mantas. Kārtējo reizi guvu pierādījumu tam, ka esmu apķērīgs - izrādās, ne sliktāks par IBM rūķiem, bet šoreiz esmu nokavējis.



Savulaik flikrā tika pārspriesta ideja par foķega softu, kas randomā bojātu uzņemamo attēlu, simulējot filmu aparāta sliktas darbības rezultātus - teiksim, daļēja kadra ekspozīcija, kadru pilnīga vai daļēja pārklāšanās, emulsijas bojājumi, fokusi ar fokusu utt. Šoreiz nerunāsim par to, ka normāliem filmu aparātiem šādi defekti ir ārkārtīgi reti, bet nu tomēr. Izrādās, ka defekti nav speciāli jāsimulē, mūsdienu ciparu foķegi paši spēj tos atkārtot.

And this is why you backup your files....

faili var sabojāties arī cietņa aārijas gadījumā

Corrupted file no. 2

Es saprotu, ka esejā ir domāta pavisam citas attēla īpašības, taču būtībā runa ir par to pašu, tikai laiki citi un defekti arī citi. Pats galvenais - tagad jums ir kontrarguments hipsteriem, kuri ciemos ierodās ar slikti strādājošu zenītu un īd ka ciparu fotogrāfijai nav dvēseles, ka tur viss ir pārāk prognozējami un perfekti. Manā skatījumā, dvēseles nav drīzāk zenītam un ja gribās bildēt uz filmas, tad nevajag visu skaisto tajā sabojāt ar slikti strādājošu tehniku. Tiesa, sliktu kadru vieglāk iegūt ar zenītu, bet ne vienmēr vajag iet vieglāko ceļu, eh?

(ir doma)