Šonedēļ mani pamodināja piecos, pēc tam vairs nebija jēgas iet gulēt un noskatījos ilgi atlikto "Pusotru istabu". Nekādi nevaru saukt sevi par Brodska dzejas cienītāju, bet filma (kas nav par Brodska dzeju) atstāja tādu iespaidu, ka "Pusotru istabu" vēlāk arī izlasīju. Kļuva vieglāk pieņemt arī paša attiecības ar vecākiem, šis tas galvā sakārtojās, materiālajā ornamentā iezīmējās mūžīgā dzīpari. Un prozas žanrā Brodskis man iepatikās.