Ir pieaugušie, kuru leksika spēj pastāvēt bērna nepastarpinātības līmenī. Piemēram, saucot topinambūru par kalambūru, vai kapibaru par kapibebru. Tajā nav nekādu joku vai izlikšanās, vienkārši cilvēks vārdus jūt savādāk, nekā lielākā daļa cilvēku. Senākus piemērus es vairs pat neatceros, bet to ir kāds desmits.