![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
21:35
Pirms kāda laika cibā jau pavīdēja pirmās ziņas par cilvēkiem, kuri "u" vietā izmanto "ū". Arī esmu sastapies ar zibspūldzi un citiem tikpat dīvainiem gadījumiem. Tomēr kā tēvu un bijušo grāmatu draugu biedrības īsteno locekli (bez zemtekstiem, mkey) mani satrauca tas, ka pat paša miesīgs bērns ir pamanījies kādā vienkāršā vārdā u aizstāt ar ū. Atmetot personisko, gribas saprast iemeslu. Skaidrs, ka laika gaitā valodas mainās, veidojas, mirst un pārveidojas dialekti. Jo ir iemesli, ir ietekme. Ņemot vērā ū izplatību tieši jauniešu un bērnu vidū, gribās iedurt ar pirkstu debesīs un pavaicāt, vai gimalajiešu lācis neslēpjas starp trim priedēm? Kopš nav lielvaras, kas liek runāt svešā valodās, tā latvietis latvietī sāk mirt, jeb drīzāk, pārtapt globālajā cilvēkā, kuram nekāda valoda vairs nav jākopj un jāsargā. Visi visus saprot, atvērtā sabiedrība, integrācija pāri malām un cauri žogiem, u vai ū - viens pīpis. Un valoda automātiski sāk pielāgoties jaunajiem apstākļiem, gluži kā saknes izlokās, apejot sazin kā uzradušos šķēršļus, vienlaicīgi ieņemot to diktēto stāvokli.
Šķiet, pseidoteorija ir izdēta, tāpēc mierīgu prātu izslēgšu spūldzi un iešu uz gūltu.