Uz kalniņa kāda ģimene brauca ar lielveikala dēli (tāds plastmasas gabals bez kantēm un ļoti ģenēriskiem stiprinājumiem- pieminu tik tādēļ ka darbībā redzēju pirmo reizi), visi pēc kārtas. Tēvs paziņoja, ka nekad nekrītot un pusceļā izlēca no stiprinājumiem un turpināja ceļu skriešus. Dēls-pusaudzis sniegumu raksturoja kā эпик фэйл, sieva reaģēja ar вау! Tad pienāca kārta meitai-pusaudzei, kuru tēvs turēja pie rokas līdz kalna pusei, skriedams blakus, bet augšā viņš to nesa uz pleca kā žagaru bunti, vairākas reizes.