Ieklikšķinot sporta veida pollā pie martcores, atcerējos kādreiz domātu domu - izvēlētais (es te domāju - piekoptais, ne klikšķinātais) sporta veids ļoti daudz ko pasaka par cilvēku. Viena lieta ir vienatnē cīnīties ar dēli vai velo, un cita lieta spēlēt hokeju vai futbolu. Var spriest, ka visi sporta veidi attīsta gribu, bet tur kautkādas pilnīgi atšķirīgas kultūras - starp dabas apjūsmošanu un ikdienišķu zubotičinu spēles laikā ir mazliet atšķirība, ko? Protams, jebkurā sporta ir kritieni, sviedri, asinis, vairsnevaru un nuvēlmazliet. Bet ne visi ir spējīgi iziet laukumā un liesmām zvērojot, dzīt pretinieku uz tā vārtu pusi, lai arī tās ir labākās zāles pret modernajām kaitēm kas izriet no emociju apspiešanas. Paliek mierinājums, ka ne visi dīvānā gulētāji ir spējīgi nobraukt ar veļļuku vai noskriet vismaz individuālā fizkultūrieša līmenī.