![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
09:15
Katrai paaudzei savi pārbaudījumi un savas vājās vietas. Piemēram, daudzi kara un pēckara gados dzimušie tā arī nav tikuši galā ar bērnības pārdzīvojumiem un tagad ēšana tiem ir ārkārtīgi svarīga. Speķa pīrāgi, kuru savulaik nav ticis, saldumi, papildporcija nevis kā vajadzība bet garantija ka dzīve ir stabila un no rīta vēders nekurkstēs, pārtikas krājumu veidošana pat ja kodes tos ēd nost. Tiešām, ir cilvēki kas ar nopietnu seju apgalvo "ēdu maizīti ar tēju" pat ja ledusskapis pilns ir sasaldētiem lašiem, vistām un cūkām.
Interesanti, kāda vecumdienās būs mūsu paaudze? Ciemos pirmām kārtam metīsies pie holoneta termināļa? Taupīs uz pārtikas un gaisa, lai tikai varētu abonēt dienišķo pieeju tīklam?