Prof. Biezpientaures pētījumu centrs -

7. Jul 2011

23:30

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

es te vēl brīnos, kas patiesībā bija ar vafeļu pētnieku no Dānijas. Ražotājs uzstāj, ka šļuras saturs vafeļu izstrādājumā ir tikai 1.5%, nevis 44% kā sākumā esot ziņojis Stenders. Tagad es savā muļķa prātā mēģinu aptvert, ko nozīmētu 44% praksē - vai šāds izstrādājums vispār atgādinātu vafeles, kādas mēs tās pazīstam? Un ko profesors - ja pasaulē cipari grozās, teiksim, līdz 10-15(?), tad vai tiešām pirms paziņojuma par sensacionālajiem 44% neienāca prātā vēlreiz pārbaudīt megavafeles citā laboratorijā, kā to būtu izdarījis jebkurš pētnieks, kam paveicies atklāt šādu bumbu? Nu un laboratorija arī laba, vai tad katru dienu gadās atklāt šādus ciparus? Direktīva 2006/141/EK nosaka maks. 3% zīdaiņu mākslīgajā barībā, tad nu 44% man liekas pārāk liela veiksme, lai uzreiz par to bazūnētu.

Tad vēl interesanti, ka pētnieki rēķina % no tauku svara, kamēr ražotājs - no visa produkta svara. Ja cilvēki neseko tēmai, var izveidot metodi, kas jebkuru produktu viegli padara no viduvēja par supernekaitīgu. Tiesa gan, neviens nezin, kādu aprēķinu metodi lietoja laboratorija, varbūt tie 44% ir vidējās vafeles korelējošās transpļukācijas kontekstā un arī ir derīgs skaitlis, tikai izskatās sliktāk par ražotāja 1.5% bet faktiski nozīmē to pašu :)

(ir doma)