![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
16:45
Šķiet, dzīvoju kautkādā elitārā rajonā - kā tikai zāle izaug garāka par pāris cm, uzreiz uzrodas zāles pļāvējs, kas to nekavējoties nolīdzina līdz ar smiltīm. Turklāt pļauj ne jau ar izkaptiņu, bet ar iekšdedzes dzinēju, apkārtni piepildot ar skaņu, kas agrāk raksturoja lauku apdz. vietas un mazpilsētas malkas zāģēšanas periodā. Laikam jau uz šitās mērkaķošanās rēķina var norakstīt normālu kušķi no iekasētajiem ls0.25 par kvadrātu. Manis pēc lai aug līdz jostasvietai - zaļa zāle izskatās labāk nekā saulē apkaltušas zāles paliekas, ja nu kādam pundursuņa saimniekam bail ka dzīvnieks rīta tualetes laikā pazudīs, lai tad arī domā, nezinu, šauj iekšā čipu un seko caur satelītu. Turklāt atrisinātu arī citu kreņķi - tagad īsi izpļauto pagalmu visi šķērso visos iespējamos virzienos, noplicinot augsni un ja ilgāku laiku nelīst, zālājs iznīkst un pārvēršas par smiltāju ko vējam dzenāt. Un kam no tā kāds labums? Atkal tikai suņiem. Tiklīdz kādu jomu sāk pārāk kopt un regulēt, tā dabiskais lietu stāvoklis saļogās un entropija sāk uzņemt apgriezienus.